Katru pavasari dārzkopji saskaras ar dilemmu: rokas niez sakopt dārzu, bet bailes “nogriezt par ātru” attur. Un pamatoti – rožu apgriešana nav tikai kosmētiska procedūra; tas ir signāls augam mosties un augt. Ja šo signālu padodiet pārāk agri, vēlās pavasara salnas var iznīcināt jaunos, sulīgos dzinumus, atmetot krūma attīstību par vairākām nedēļām atpakaļ.
Latvijas klimatā, kur pavasaris var būt mānīgs, noteikts datums (piemēram, 15. aprīlis) bieži vien nestrādā. Tā vietā pieredzējuši rozāriju saimnieki vadās pēc fenoloģiskajām zīmēm – norisēm dabā, kas precīzi indikē augsnes un gaisa temperatūru.
Balstoties uz Karaliskās dārzkopības biedrības (RHS) vadlīnijām un vietējo audzētāju pieredzi, lūk, kā nekļūdīgi noteikt īsto brīdi.
Dabas luksofors – kad zied forsītijas
Visuzticamākā zīme, ko zina katrs vecmāmiņas dārza mantinieks, ir forsītiju (Forsythia) ziedēšana. Kad šis krūms ietinas koši dzeltenos ziedos, tas ir dabas dots “zaļais signāls”, ka zeme ir pietiekami iesilusi un lielie mīnusi vairs neatgriezīsies. Tas parasti sakrīt ar laiku, kad naktīs temperatūra vairs nenokrīt zem nulles vai ir tikai ļoti minimāli mīnusi. Kā skaidro Amerikas Rožu biedrības (ARS) eksperti, šis fenoloģiskais rādītājs ir daudz precīzāks par kalendāru, jo tas ņem vērā konkrētā gada pavasara ātrumu. Ja jums dārzā nav forsītiju, skatieties uz kaimiņu dārziem vai parkiem – daba nemelo. Kamēr forsītijas guļ, arī jūsu šķērēm jāstāv plauktā.
Pumpuru stāvoklis – sarkanās “acis”
Ja tuvumā nav forsītiju, jums jāiemācās “lasīt” pašu rožu krūmu valoda. Ideālais laiks griešanai ir brīdis, kad pumpuri (“acis”) sāk piebriest un kļūst sārti, bet lapas vēl nav atritinājušās. Šajā stadijā augs ir pamodies un sulas cirkulācija ir sākusies, bet enerģija vēl nav iztērēta lapu plaucēšanai uz zariem, kurus tāpat nogriezīsiet. Ja jūs redzat, ka pumpuri ir mazi, plakani un pelēcīgi, augs vēl guļ – netraucējiet to. Savukārt, ja lapas jau ir plaukstas lielumā, jūs esat nedaudz nokavējis ideālo brīdi, taču tas nav kritiski – labāk nogriezt vēlāk nekā par ātru.
Pārāk agras griešanas risks – salnu slazds
Kāpēc mēs vienkārši neapgriežam rozes martā pirmajā saulainajā dienā? Atbilde slēpjas augu fizioloģijā: apgriešana stimulē augšanu. Tiklīdz jūs nogriežat zaru, augs saņem hormonālu signālu “jākompensē zaudējums” un sāk strauji dzīt jaunos dzinumus no atlikušajiem pumpuriem. Šie jaunie, ūdeņainie dzinumi ir ārkārtīgi trausli un sasalst pat pie -2°C vai -3°C. Kā brīdina Minesotas Universitātes dārzkopības nodaļa, ja pēc apgriešanas uznāk “atvadas ziema”, augs zaudē ne tikai jaunos dzinumus, bet var tikt bojāts arī vecais stumbrs, kurā ir sasalis ūdens. Tāpēc zelta likums ir: labāk pagaidīt nedēļu ilgāk, nekā sasteigt par dienu.
Izņēmums – sanitārā apgriešana
Ir viena veida apgriešana, ko var un vajag veikt jebkurā laikā, tiklīdz nokūst sniegs, negaidot forsītijas. Tā ir sanitārā tīrīšana – acīmredzami bojāto, melno, sapelējušo vai nolauzto zaru izgriešana. Šie bojātie zari ir infekcijas vārti (piemēram, rožu stumbru vēzim vai puvei), un tie vairs neatdzīvosies. Nogrieziet tos līdz veselai, zaļai vai gaišai koksnei (viducim jābūt baltam, nevis brūnam). Tas nekaitēs augam un neizprovocēs pāragru augšanu, bet gan pasargās pārējo krūmu no slimību izplatīšanās.
Kopsavilkums – jūsu rīcības plāns šai nedēļai
Pirms ķeraties pie darba, izejiet dārzā un veiciet šo pārbaudi:
- paskatieties apkārt: vai forsītijas zied? Ja nē – nolieciet šķēres.
- pārbaudiet pumpurus: vai tie ir piebrieduši un sarkani? Tas ir starts.
- pārbaudiet prognozi: vai tuvākajās 10 dienās sola stipras nakts salnas? Ja jā – pagaidiet.
Kad īstais brīdis ir klāt, atcerieties: asu instrumentu, slīpu griezumu 5 mm virs pumpura, kas vērsts uz āru, un drosmi – rozes mīl, ka tās apgriež.