Fikusa slimības un kaitēkļi: kāpēc dzeltē lapas un kā glābt augu?

Ja esat kādreiz audzējis Bendžamina fikusu (Ficus benjamina), jūs, visticamāk, pazīstat to nepatīkamo sajūtu: vienu dienu koks izskatās lieliski, bet nākamajā grīda ir nosēta ar lapām. Daudzi iesācēji šajā brīdī krīt panikā un sāk augu mēslot vai pastiprināti laistīt, kas bieži vien ir kļūda.

Kā liecina Karaliskās dārzkopības biedrības (RHS) dati, lielākā daļa telpaugu problēmu nav saistītas ar infekcijām, bet gan ar nepareizu kopšanu jeb abiotisko stresu. Manā pieredzē 80% gadījumu fikusa “niķi” ir reakcija uz vidi, nevis slimība. Taču, kad uzbrūk īstie kaitēkļi, rīkoties vajag ātri un precīzi.

Šajā rakstā, balstoties uz botānisko dārzu rekomendācijām un praktisko pieredzi, izanalizēsim, kā atšķirt parastu stresu no nopietnas slimības.

1. Fizioloģiskās problēmas: kad vainīgs nav vīruss, bet vide

Pirms ķeramies pie ķīmiskajiem līdzekļiem, jāsaprot būtiska lieta: fikusi ir konservatīvi augi. Saskaņā ar Floridas Universitātes (UF/IFAS) pētījumiem par telpaugu aklimatizāciju, Ficus ģints augi ir ārkārtīgi jutīgi pret jebkādām mikroklimata izmaiņām.

Masveida lapu krišana (aklimatizācijas stress)

Ja jūsu fikuss pēkšņi nomet zaļas, veselīga izskata lapas, tas gandrīz vienmēr ir reakcija uz vidi, nevis slimība.

• cēlonis: visbiežākais vaininieks ir gaismas intensitātes maiņa (pārvietojot augu no gaišas siltumnīcas uz tumšāku istabu) vai caurvējš. Klemsona Universitātes (Clemson Cooperative Extension) eksperti norāda, ka pat neliels caurvējš no atvērta loga ziemā var izraisīt lapkriti dažu dienu laikā.
• risinājums: pārtrauciet augu pārvietot. Atrodiet vietu bez caurvēja un ļaujiet tam nomierināties. Jāņem vērā, ka Bendžamina fikuss rudenī dabiski nomet daļu vecās lapotnes (līdz 10-15%), ja samazinās dienasgaismas ilgums.

Lapu dzeltēšana un brūnēšana

Lapas krāsa ir kā indikators tam, kas notiek sakņu sistēmā.

• dzeltenas lapas: ja dzeltē tikai apakšējās lapas, tas ir dabisks novecošanās process. Taču, ja dzeltēšana ir masveida visā vainagā, Misūri Botāniskais dārzs brīdina, ka tas visbiežāk norāda uz pārlaistīšanu (augsne ir pārāk mitra, saknēm trūkst skābekļa).
• brūni, sakaltuši gali: tas liecina par zemu gaisa mitrumu, kas ir tipiska problēma apkures sezonā, vai neregulāru laistīšanu.
• melni plankumi uz lapām: tā ir zīme, ka saknes smok vai jau pūst (kombinācija: pārlaistīšana + auksta grīda).

Svarīgi: ja redzat, ka augsne ir mitra, bet lapas vīst, nekādā gadījumā nelaistiet vēl! Tas nozīmē, ka saknes ir bojātas un vairs nespēj uzņemt ūdeni.

2. Bīstamākie kaitēkļi: kā tos pamanīt un iznīcināt

Fikusi, it īpaši liellapu gumijkoki (Ficus elastica) un Bendžamina fikusi, piesaista specifiskus kaitēkļus, kas barojas ar auga sulu.

Tīklērce (Tetranychidae)

Šis ir visbiežāk sastopamais viesis sausās telpās. Tās ir tik sīkas, ka ar neapbruņotu aci bieži nav pamanāmas, līdz nav par vēlu.

• simptomi: lapas kļūst blāvas, pelēcīgas, parādās sīki, dzeltenīgi punktiņi (hloroze). Spēcīgas invāzijas gadījumā starp lapām un zariem redzami smalki tīkli.
• ko darīt:
  1. duša: tīklērces necieš mitrumu. Regulāri noskalojiet fikusu remdenā dušā (aizklājot podu ar plēvi, lai nepārlaistītu zemi).
  2. Neem eļļa: kā iesaka Integrētās augu aizsardzības (IPM) speciālisti no Kalifornijas Universitātes, Neem eļļa ir efektīvs bioloģisks līdzeklis, kas bloķē kaitēkļu hormonālo sistēmu.

Bruņutis un viltus bruņutis (Coccoidea)

Šīs ir viltīgas, jo bieži izskatās nevis pēc kukaiņiem, bet pēc dabiskiem mizas izaugumiem.

• simptomi: uz stumbra vai lapu apakšpusē redzami mazi, brūni pauguriņi. Galvenā pazīme, ko uzsver Aiovas Štata universitātes pētnieki, ir lipīgi izdalījumi (medus rasa), kas pil uz lapām vai grīdas. Uz šiem izdalījumiem vēlāk var attīstīties kvēpsarmes sēne (sooty mold).
• ko darīt: bruņutis aizsargā vaska vairoga kārta, tāpēc parasta smidzināšana tām nekaitē. Tās fiziski jānotīra ar vates tamponu, kas samērcēts spirtā, un pēc tam augs jāmazgā ar kālija (zaļajām) ziepēm.

Pūkainā bruņuts (Mealybugs)

• simptomi: izskatās kā mazi, balti vates pikucīši, kas parasti slēpjas lapu žāklēs vai ziedu pumpuros.
• ko darīt: līdzīgi kā ar parastajām bruņutīm, tās jānoņem mehāniski ar spirtu. Smagos gadījumos jālieto sistēmas iedarbības insekticīdi (piemēram, tie, kas satur acetamiprīdu), kas uzsūcas augā.

3. Sēnīšu un baktēriju slimības

Infekcijas slimības mājas apstākļos fikusiem parādās retāk nekā kaitēkļi, un gandrīz vienmēr tās izraisa nepareizs mikroklimats.

Sakņu puve (Pythium, Phytophthora)

Tā ir visbīstamākā kaite, ko visgrūtāk izārstēt.

• pazīmes: augs izskatās izslāpis (lapas vīst), bet augsne ir slapja. No poda var nākt nepatīkama pelējuma smaka. Stumbra pamatne kļūst mīksta un tumša.
• rīcība: “varbūt pāries” te nestrādās. Jārīkojas radikāli:
  1. izņemiet augu no poda un nokratiet veco zemi;
  2. ar sterilu nazi nogrieziet visas tumšās, gļotainās saknes (atstājiet tikai gaišās, cietās);
  3. pārstādiet svaigā substrātā ar lielu perlīta daudzumu drenāžai.

Antraknoze (Glomerella cingulata)

Bieži sastopama siltumnīcās vai ļoti mitrās, nevēdinātās telpās.

• pazīmes: uz lapu galiem vai vidū parādās tumši brūni plankumi ar dzeltenu maliņu (“halo” efektu).
• rīcība: nogrieziet un iznīciniet visas bojātās lapas, jo sēņu sporas tajās saglabājas. Minesotas Universitātes dārzkopības nodaļa iesaka uzlabot gaisa cirkulāciju un lietot fungicīdus uz vara bāzes.

Kopsavilkums: trīs soļi veselīgam fikusam

Lai nebūtu jācīnās ar sekām, atcerieties trīs profilakses likumus, ko ievēro profesionāli dārznieki:

1. karantīna: kad atnesat mājās jaunu fikusu no veikala, nelieciet to uzreiz blakus citiem augiem. Veikalos bieži ir “slēptie” kaitēkļi. Paturiet to atsevišķi vismaz 2 nedēļas.
2. gaisma: fikusam vajag daudz gaismas, lai fotosintēze notiktu aktīvi un augs spētu pretoties slimībām.
3. laistīšana ar pārbaudi: pirms laistīšanas vienmēr iebāziet pirkstu zemē vismaz 2-3 cm dziļumā. Ja zeme ir mitra: nelaistiet.