Smaržīgā dracēna (Dracaena fragrans)

Sodināšana jāsāk ar pareizu poda izvēli - tam jābūt stabilam un smagam (piemēram, keramikas), jo dracēna augot kļūst smaga un viegls plastmasas pods var apgāzties. Obligāts nosacījums ir drenāžas caurumi un 3-5 cm bieza keramzīta kārta poda apakšā, jo augs necieš "slapjas kājas". Augsnei jābūt irdenai un barojošai; var izmantot gatavo substrātu palmām vai dracēnām, kam piejaukts nedaudz smilts vai perlīta labākai gaisa apmaiņai. Stādot augu, nekad neapberiet sakņu kakliņu pārāk dziļi - tam jābūt vienā līmenī ar augsnes virskārtu. Pēc iestādīšanas augsni viegli pieblīvējiet un mēreni aplaistiet, novietojot augu ēnainākā vietā uz dažām dienām adaptācijai.

Jaunu dracēnu pārstādīšana ieteicama reizi 2 gados pavasarī, bet lieli, pieauguši eksemplāri jāpārstāda tikai tad, kad saknes sāk līst ārā pa apakšu vai augšpusē tās paceļ augsni - parasti reizi 3-4 gados. Ja augs ir pārāk liels un smags pārstādīšanai, pietiek katru pavasari uzmanīgi nomainīt augsnes virskārtu (apmēram 5 cm dziļumā) pret svaigu, trūdvielām bagātu substrātu. Pārstādot izvēlieties podu, kas ir tikai par 2-3 cm platāks diametrā nekā iepriekšējais, jo pārāk lielā tilpumā augsne var saskābt. Vecās, bojātās saknes pārstādīšanas laikā uzmanīgi jāizgriež ar asu nazi, griezuma vietas apkaisot ar kokogles pulveri dezinfekcijai.

Pareiza laistīšana ir vissvarīgākais dracēnas kopšanas aspekts - tā labāk pacieš sausumu nekā pārlaistīšanu. Laistiet tikai tad, kad augsnes virskārta ir izžuvusi vismaz 2-3 cm dziļumā (pārbaudiet ar pirkstu). Ūdenim jābūt mīkstam, istabas temperatūras un nostādinātam vismaz 24 stundas, lai izgarotu hlors un fluors, pret ko dracēnas ir īpaši jutīgas. Pēc laistīšanas obligāti nolejiet lieko ūdeni no paliktņa, jo stāvošs ūdens izraisa ātru sakņu puvi. Ziemā laistīšanas biežumu ievērojami samaziniet.

Aktīvās augšanas laikā mēslošana palīdz saglabāt lapu košumu un veicina stumbra briestību. Izmantojiet šķidro komplekso mēslojumu palmām vai lapu telpaugiem reizi divās nedēļās, pievienojot to laistāmajam ūdenim. Svarīgi nepārmēslot, jo dracēnas ir jutīgas pret sāļu uzkrāšanos augsnē, kas var izraisīt lapu galu brūnēšanu. Rudenī un ziemā, kad gaismas daudzums samazinās un auga metabolisms palēninās, mēslošanu pārtrauciet pilnībā. Ja augs nesen pārstādīts svaigā augsnē, mēslošanu atsāciet ne ātrāk kā pēc 1-2 mēnešiem.

Dracēnai nav nepieciešama regulāra genēšana formas uzturēšanai, taču tā ir noderīga, ja augs izaudzis pārāk garš un sasniedz griestus vai zaudējis dekorativitāti (nometis apakšējās lapas). Droši nogrieziet stumbru vēlamajā augstumā - griezuma vietu ieteicams apstrādāt ar dārza vasku vai kokogli, lai novērstu izžūšanu un infekcijas. Pēc neilga laika (parasti pāris nedēļām) zem griezuma vietas pamodīsies snaudošie pumpuri un izaugs jauni lapu pušķi - bieži vien divi vai trīs, padarot augu kuplāku. Regulāri jānoņem arī vecās, nodzeltējušās apakšējās lapas, kas ir dabisks process.

Visefektīvākā pavairošana notiek ar stumbra spraudeņiem, ko parasti iegūst, atjaunojot vecu augu. Nogriezto galotni ar lapām var apsakņot ūdenī vai vieglā, mitrā kūdras-smilšu maisījumā, iepriekš lietojot sakņu hormonu. Atlikušo pliko stumbru var sagriezt 10-15 cm garos posmos un spraust augsnē (vertikāli vai horizontāli), nodrošinot siltumnīcas efektu (uzliekot maisiņu vai burku). Sakņošanās process ir lēns un var ilgt 4-8 nedēļas, un tam nepieciešama silta temperatūra (+22°C līdz +25°C).

Ziemas periodā ziemošana notiek turpat istabā, taču jāievēro daži priekšnoteikumi, lai augs neciestu no gaismas trūkuma un sausā gaisa. Optimālā temperatūra ziemā ir +16°C līdz +20°C, taču tā nedrīkst noslīdēt zem +12°C. Sargājiet augu no aukstiem caurvējiem vēdināšanas laikā un nekad nelieciet to tiešā tuvumā karstiem radiatoriem. Tā kā apkures sezonā gaiss ir sauss, lapas regulāri jārasina vai arī augs jānovieto uz paplātes ar mitriem oļiem, lai paaugstinātu gaisa mitrumu.

Visbīstamākās slimības ir dažādas sakņu un stumbra puves, ko gandrīz vienmēr izraisa pārmērīgs mitrums un aukstums. Ja stumbrs kļūst mīksts pie pamatnes, augu glābt ir grūti - var mēģināt nogriezt un apsakņot veselo galotni. No kaitēkļiem dracēnu bieži apdraud tīklērces (sīki punktiņi, tīklojums lapu apakšā), bruņutis (brūni pauguriņi uz stumbra un lapām) un tripši. Cīņai ar kaitēkļiem lapas regulāri jāmazgā ar ziepjūdeni vai jālieto insekticīdi (piemēram, "Neem" eļļa).

• Kāpēc lapu gali kļūst brūni un sausi? Tas visbiežāk norāda uz sausu gaisu telpā vai neregulāru laistīšanu. Otrs iemesls ir fluora vai sāļu uzkrāšanās augsnē no krāna ūdens.
• Kāpēc lapas kļūst dzeltenas un krīt? Apakšējo lapu dzeltēšana un krišana ir dabisks novecošanās process. Ja krīt jaunas lapas, iemesls var būt pārlaistīšana vai pārāk zema temperatūra.
• Kāpēc uz lapām parādās brūni plankumi? Iemesls var būt tieši saules stari (apdegumi) vai sēņu infekcija, ko veicina mitrums uz lapām.
• Kāpēc stumbrs kļūst mīksts un krunkains? Tā ir smaga sakņu puve. Iespējams, augs ticis ilgstoši turēts slapjumā vai aukstumā. Glābt grūti.