Sirds mātere (Leonurus cardiaca)

Sodināšana ir ļoti vienkārša - mātere aug gandrīz jebkurā vietā, bet vislabāk jutīsies saulē vai pusēnā, trūdvielām bagātā augsnē. Tā bieži sastopama vecu māju vietās, dūšīgu komposta kaudžu tuvumā, jo tā ir nitrofila (slāpekli mīloša) suga. Stādot dārzā, atvēliet tai pietiekami daudz vietas stūrī vai fonā, jo augs izaug liels un var nomākt mazākus kaimiņus. Sēklas var sēt tieši zemē pavasarī vai rudenī.

Pārstādīšana nav regulāri nepieciešama, jo mātere vienā vietā var augt gadiem ilgi. Ja cers kļūst pārāk liels vai sāk iznīkt vidū, to var izrakt pavasarī, sadalīt mazākos gabalos un pārstādīt jaunā vietā. Tā ieaugas ļoti viegli un ātri atjauno savu masu. Pārstādot jāuzmanās no asajām, nokaltušajām iepriekšējā gada ziedkopām.

Laistīšana parasti nav nepieciešama, jo māterei ir dziļa sakņu sistēma, kas spēj nodrošināt sevi ar ūdeni. Papildu laistīšana var būt vajadzīga tikai ļoti jauniem stādiem vai ekstremāla sausuma periodos, lai novērstu lapu vīšanu. Tā labi pacieš īslaicīgu sausumu.

Mātere ir spēcīgs augs, kam parasti nav nepieciešama papildu mēslošana, ja tā aug vidēji auglīgā dārza zemē. Ja augsne ir ļoti nabadzīga, pavasarī var iestrādāt kompostu vai slāpekli saturošu mēslojumu, kas veicinās zaļās masas (ārstniecības drogas) augšanu. Tomēr pārmēslošana var padarīt augu pārāk milzīgu un veicināt izgāšanos vējā.

Genēšana ir saistīta galvenokārt ar ražas novākšanu un izplatības ierobežošanu. Ārstnieciskām vajadzībām (tējai, tinktūrām) vāc ziedošas galotnes (apmēram 30-40 cm garas) ziedēšanas sākumā, kad ziedi ir atvērušies, bet sēklas vēl nav izveidojušās. Pēc ziedēšanas ieteicams nogriezt visus ziedkātus, ja nevēlaties, lai augs izsējas pa visu dārzu, jo sēklu dīgtspēja ir ļoti augsta. Rudenī visus lakstus nogriež līdz zemei.

Visbiežākā un efektīvākā pavairošana notiek ar sēklām, kuras mātere bagātīgi izkaisa pati (pašizsēja). Ja vēlaties kontrolētu pavairošanu, sējiet sēklas rudenī vai pavasarī (tām nav vajadzīga stratifikācija). Var pavairot arī veģetatīvi, pavasarī vai rudenī dalot cerus. Ar spraudeņiem pavairo reti, jo sēklas ir daudz vienkāršāks veids.

Ziemošana Latvijas klimatā ir bez problēmām - sirds mātere ir pilnībā ziemcietīga un tai nav nepieciešama nekāda segšana. Tās sakneņi labi pārcieš pat bargas ziemas bez sniega. Pavasarī augs mostas agri un strauji uzsāk augšanu.

Sirds mātere ir ļoti izturīga un slimības to skar reti. Dažkārt, ja laiks ir ļoti mitrs un silts, uz lapām var parādīties miltrasa (balta apsarme), taču tas būtiski nekaitē auga vitalitātei. No kaitēkļiem to dažkārt apmeklē laputis, bet parasti tās izvēlas citus, smalkākus augus. Lielākā "problēma" ir paša auga agresīvā izplatīšanās.

• Vai mātere ir nezāle? Daudzi to uzskata par nezāli tās agresīvās izplatīšanās dēļ. Dārzā tā jāuzrauga un laicīgi jānogriež ziedi, lai tā nepārņemtu visu teritoriju.
• Kad vākt tējai? Vāciet ziedēšanas sākumā (jūlijā), griežot augšējās, mīkstās daļas. Kad izveidojas sēklu "bumbiņas", tās kļūst durstīgas un nepatīkamas lietošanai.