Sarkanā lapsaste (Acalypha hispida)

Sodināšana jāveic stabilā un pietiekami smagā podā, jo pieaudzis krūms ar kuplo lapotni var kļūt nestabils un apgāzties. Poda apakšā obligāti jāizveido 3-5 cm biezs drenāžas slānis no keramzīta vai oļiem, jo, lai gan augs mīl mitrumu, stāvošs ūdens ātri izraisa sakņu puvi. Augsnei jābūt barojošai, irdenai un gaisu caurlaidīgai - ieteicams izmantot maisījumu no velēnu zemes, lapu trūda, kūdras un smilts vienādās daļās. Stādot augu, raugieties, lai sakņu kakliņš (vieta, kur stumbrs pāriet saknēs) netiktu apbērts ar zemi, jo tas var izraisīt stumbra pamatnes pūšanu.

Jaunus, strauji augošus augus ieteicams pārstādīt katru pavasari (martā vai aprīlī), izvēloties podu, kas ir par 2-3 cm lielāks diametrā nekā iepriekšējais. Vecākus un lēnāk augošus krūmus pārstāda retāk - reizi 3-4 gados, kad saknes ir pilnībā aizpildījušas podu un lien ārā pa drenāžas caurumiem. Lieliem toveraugiem, kurus fiziski ir grūti pārvietot, katru pavasari uzmanīgi noņemiet augsnes virskārtu (apmēram 5 cm) un aizstājiet to ar svaigu, barības vielām bagātu substrātu. Pārstādīšanas laikā saudzīgi rīkojieties ar saknēm, nogriežot tikai bojātās vai pārāk garās daļas.

Akalifa ir liela "ūdens dzērāja", jo tās lielās lapas intensīvi iztvaiko mitrumu, tāpēc laistīšanai jābūt regulārai un bagātīgai. Vasarā augsnei jābūt pastāvīgi mitrai, bet ne slapjai - laistiet, tiklīdz virskārta ir nedaudz apžuvusi. Ļoti svarīgi ir uzturēt augstu gaisa mitrumu ap augu, regulāri (pat katru dienu) rasinot lapas ar mīkstu, siltu ūdeni, bet cenšoties nesaslapināt ziedkopas, jo tās var sākt pūt. Ja augs tiek iekaltēts, tas nekavējoties nolaiž lapas ("apvīst"), bet parasti ātri atgūstas pēc laistīšanas, ja vien saknes nav cietušas.

Aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā, kas ilgst no pavasara līdz pat vēlam rudenim, akalifai nepieciešama regulāra un bagātīga mēslošana. Tā kā augs tērē daudz enerģijas lielo lapu un ziedu veidošanai, izmantojiet pilnmēslojumu ziedošiem telpaugiem reizi 2 nedēļās. Ja audzējat lapu formas (piemēram, Acalypha wilkesiana), derēs mēslojums lapu augiem, bet ziedošajai 'lapsastei' nepieciešams vairāk kālija un fosfora. Ziemas periodā mēslošanu pārtrauciet vai, ja augs turpina augt siltā vietā zem lampām, samaziniet devu un biežumu līdz reizei mēnesī.

Lai krūms veidotos kompakts, zarots un bagātīgi ziedētu, tam nepieciešama regulāra formējošā genēšana. Pavasarī (februārī vai martā), pirms sākas jauno dzinumu strauja augšana, visus zarus ieteicams saīsināt par pusi vai vismaz trešdaļu - tas stimulēs snaudošo pumpuru mošanos. Jaunajiem augiem regulāri jāgalotņo dzinumu gali, lai veicinātu zarošanos, jo ziedi veidojas tieši jauno dzinumu galos - jo vairāk zaru, jo vairāk ziedu "astu". Tāpat regulāri jānogriež noziedējušās, brūnās un izžuvušās ziedkopas, lai augs izskatītos kārtīgs un saglabātu spēku jauniem ziediem.

Visvienkāršākā pavairošana ir ar galotnes spraudeņiem, kurus parasti iegūst pavasara apgriešanas laikā. Nogrieziet apmēram 8-10 cm garus, pus-koksnainus dzinumus un ievietojiet tos mitrā kūdras un smilšu maisījumā vai vienkārši ūdenī. Lai spraudeņi veiksmīgi apsakņotos, tiem obligāti nepieciešams siltums (ap +22°C līdz +25°C) un augsts gaisa mitrums, tāpēc tos ieteicams apsegt ar stikla burku vai polietilēna maisiņu ("siltumnīciņu"). Saknes parasti parādās 2-3 nedēļu laikā, un pēc tam jaunos augus stāda pa vairākiem kopā vienā podā, lai iegūtu kuplāku krūmu.

Ziemošana ir grūtākais posms akalifas audzēšanā, jo tā ir izteikts siltummīlis un necieš temperatūru zem +16°C. Vislabāk augs jutīsies siltā istabā (+18°C līdz +22°C) gaišā vietā, bet noteikti jāsargā no karstā gaisa plūsmām, kas nāk no radiatoriem. Galvenais uzdevums ziemā ir nodrošināt pietiekamu gaisa mitrumu, jo sausā gaisā augam masveidā birst lapas un var uzmesties tīklērces. Ja ziemā trūkst dabiskās gaismas, augs var izstīdzēt un nīkuļot, tāpēc ļoti ieteicams izmantot papildu mākslīgo apgaismojumu.

Visbīstamākais un biežākais kaitēklis akalifai ir tīklērce, kas parādās, ja gaiss telpā ir pārāk sauss un karsts. Tās klātbūtni nodod smalki tīkliņi lapu apakšpusē, dzeltenīgi punktiņi uz lapām un lapu dzeltēšana - cīņai nepieciešams steidzami paaugstināt mitrumu, noskalot augu dušā un lietot insekticīdus. Vēl viena problēma var būt lapu plankumainība (sēnīšu slimība), kas rodas no pārmērīga mitruma, vēsuma un sliktas ventilācijas. Ja augam masveidā birst lapas, bet kaitēkļu nav, iemesls parasti ir sauss gaiss, iekaltēšana, caurvējš vai pārāk zema temperatūra.

• Kāpēc birst lapas? Visbiežākais iemesls ir pārāk sauss gaiss telpā vai iekaltēta augsne. Arī temperatūras svārstības vai caurvējš var izraisīt lapu krišanu.
• Kāpēc ziedi ir bāli un sīki? Augam trūkst barības vielu (nepieciešama mēslošana) vai gaismas.
• Kāpēc lapu gali kļūst brūni un sausi? Tas ir tipisks zema gaisa mitruma simptoms. Biežāk rasiniet augu vai novietojiet to uz paplātes ar mitriem oļiem.