Parastā peonija (Paeonia officinalis)

Stādīšana ir vissvarīgākais brīdis peonijas dzīvē, jo no tās atkarīga ziedēšana turpmākos gadus. Vietai jābūt saulainai, atklātai un ar labu gaisa cirkulāciju, lai mazinātu sēnīšu slimību risku. Augsnei jābūt dziļi sastrādātai, auglīgai un labi drenētai; peonijas necieš stāvošu ūdeni un skābu kūdru. Pats būtiskākais ir stādīšanas dziļums – atjaunošanās pumpuriem ("acīm") jābūt tikai 3–5 cm zem zemes. Ja iestādīsiet par dziļu, peonija augs, bet neziedēs gadiem; ja par seklu – pumpuri ziemā var izsalt.

Pārstādīšana šīm peonijām nepatīk, un tās sāpīgi reaģē uz sakņu traucēšanu, bieži vien izlaižot ziedēšanu nākamajā gadā. Ja tomēr nepieciešams pārstādīt, vislabākais laiks ir augusta beigas vai septembra sākums, kad augam veidojas jaunas piesaknes. Veco ceru uzmanīgi izrok, cenšoties nesalauzt trauslās, gumveida saknes, un sadala daļās tā, lai katrai daļai būtu vismaz 3-5 pumpuri. Pavasarī pārstādīt nav ieteicams, jo tad augs slimo un slikti ieaugas. Pēc pārstādīšanas stāds regulāri jālaista.

Laistīšana ir ļoti svarīga pavasarī pumpuru veidošanās laikā un ziedēšanas periodā, ja laiks ir sauss. Tāpat jālaista augustā, kad veidojas atjaunošanās pumpuri nākamajam gadam. Laistiet reti (reizi nedēļā), bet bagātīgi (1-2 spaiņi uz krūmu), lai ūdens sasniegtu dziļās saknes. Nekad nelejiet ūdeni tieši cerā vai uz lapām, jo mitrums veicina pelēkās puves attīstību; lejiet apkārt ceru.

Lai peonija bagātīgi ziedētu, tai nepieciešama mērena mēslošana, bet nepārcenties, jo pārmēslots augs vairāk slimo ar puvi. Agri pavasarī, kad parādās sarkanie asni, dodiet komplekso mēslojumu ar nelielu slāpekļa saturu augšanai. Otrreiz mēslojiet ziedpumpuru veidošanās laikā vai tūlīt pēc ziedēšanas ar kāliju un fosforu, lai stiprinātu saknes nākamajam gadam. Peonijām ļoti patīk koksnes pelni, kas mazina augsnes skābumu un dod kāliju. Kūtsmēslus drīkst lietot tikai ļoti labi sadalījušos un ne tieši uz sakneņa.

Vasarā galvenā genēšana ir noziedējušo ziedu nogriešana līdz pirmajai lielajai lapai, lai augs netērētu spēku sēklu veidošanai un izskatītos kārtīgi. Griežot ziedus vāzei, atstājiet uz krūma vismaz pusi vai divas trešdaļas ziedu un lapu, lai saknenis varētu baroties. Rudenī, kad iestājas pastāvīgs sals (oktobrī vai novembrī), visus lakstus nogriež līdz pat zemei. Nogrieztos lakstus labāk sadedzināt vai izmest atkritumos, nevis likt kompostā, lai iznīcinātu iespējamās sēnīšu sporas.

Visuzticamākā pavairošana ir ar cera dalīšanu augusta beigās vai septembrī. Tas garantē šķirnes īpašību saglabāšanu un ātrāku ziedēšanu (pēc 2-3 gadiem). Pavairošana ar sēklām ir iespējama (īpaši savvaļas sugām), taču tas ir ļoti ilgs process – sēklas dīgst lēni, un sējeņi uzziedēs tikai pēc 5-7 gadiem. Turklāt sējeņi var neatbilst mātes auga izskatam.

Parastā peonija ir pilnībā ziemcietīga (3.-4. zona) un pieaugušiem augiem Latvijas ziemās nav nepieciešama speciāla segšana. Tomēr jaunus stādījumus pirmajā ziemā ieteicams mulčēt ar 5-10 cm biezu kūdras vai mizu kārtu, lai pasargātu no kailsala. Pavasarī mulča laicīgi jānoņem, lai netraucētu asnu augšanu. Ja stādījums ir vecs un sakneņi "izlīduši" virspusē, rudenī tiem jāuzber komposts.

Bīstamākā slimība ir peoniju pelēkā puve (botrītis), kas bojā pumpurus, kātus un lapas – tie kļūst brūni, pārklājas ar pelēku pūku un nokrīt. Lai to novērstu, nodrošiniet gaisa cirkulāciju, nepārmēslojiet ar slāpekli un rudenī novāciet lakstus. Vēl var parādīties lapu plankumainības. Skudras uz pumpuriem nav kaitēkļi – tās ēd saldo sīrupu un ziediem nekaitē.

• Kāpēc peonija nezied? Visbiežākais iemesls – iestādīta par dziļu (jābūt 3-5 cm augsnei virs pumpuriem).
• Citi iemesli: Pārāk liela ēna, pārmēslošana ar slāpekli, pārāk jauns vai nesen pārstādīts augs, vai arī ļoti vecs cers, kas jāsadala.