Parastā īve ‘Fastigiata’ (Taxus baccata ‘Fastigiata’)

Sodināšana jāveic rūpīgi sagatavotā bedrē, kas ir divreiz platāka par sakņu kamolu. Īves mīl auglīgu, trūdvielām bagātu augsni, vēlams ar kaļķa piejaukumu (sārmainu reakciju), bet tās absolūti necieš stāvošu ūdeni un skābu purva augsni. Tās ir vieni no retajiem skujkokiem, kas lieliski jūtas pilnā ēnā, saglabājot savu formu un blīvumu, bet augs arī saulē. Stādot dzīvžogu, ievērojiet 50-60 cm attālumu starp stādiem, lai tie ar laiku saaugtu kopā. Pēc iestādīšanas augsni bagātīgi salaistiet un mulčējiet.

Pārstādīšana īvēm ir iespējama un pat veciem augiem tā izdodas labāk nekā citiem skujkokiem, jo tām ir blīva sakņu sistēma. Vislabākais laiks ir agrs pavasaris (aprīlis) vai agrs rudens (septembris), kad zeme ir mitra un silta. Pārstādot obligāti jāsaglabā maksimāli liels zemes kamols, lai netraumētu smalkās saknītes. Pēc pārstādīšanas augs regulāri jālaista un, ja iespējams, jānoēno no tiešas saules, kamēr tas ieaugas. Īves ir ļoti dzīvelīgas un labi panes sakņu traucējumus.

Laistīšana ir svarīga jaunajiem stādiem pirmajos 2-3 gados, īpaši sausās vasarās un rudenī pirms sasalšanas. Īves ir diezgan sausumizturīgas, kad tās ir kārtīgi iesakņojušās, pateicoties dziļajai sakņu sistēmai. Tomēr tās necieš ilgstošu sausumu kombinācijā ar karstumu – skujas var kļūt blāvas. Laistiet reti, bet pamatīgi, samitrinot augsni dziļumā.

Lai iegūtu tumši zaļu un veselīgu lapojumu, mēslošana ir ieteicama, bet nav obligāta, ja augsne ir auglīga. Pavasarī (aprīlī) var lietot komplekso skujkoku mēslojumu vai iestrādāt augsnē kaulu miltus un kompostu, kas īvēm ļoti patīk. Izvairieties no pārmērīga slāpekļa daudzuma, kas padara dzinumus mīkstus un mazāk ziemcietīgus. Ja skujas kļūst dzeltenīgas, iespējams, trūkst magnija vai augsne ir pārāk skāba (nepieciešams kaļķot).

Īves ir "cirpšanas karaļi" – tās vislabāk no visiem skujkokiem panes genēšanu un atjaunojas pat no vecas koksnes (celma). 'Fastigiata' dabiski aug kolonnā, bet, lai tā būtu ideāli gluda un blīva, to ieteicams viegli apgriezt reizi gadā vasaras sākumā (jūnijā) vai agrā pavasarī. Ja veca īve ir zaudējusi formu vai kļuvusi plika apakšā, to var radikāli apgriezt, un tā ar laiku atjaunosies. Regulāra galotņu apgriešana veicina sānzaru augšanu un novērš kolonnas izjukšanu.

Pavairošana visbiežāk notiek ar spraudeņiem, ko griež vasaras beigās vai rudenī. 'Fastigiata' spraudeņi obligāti jāņem no vertikālajiem dzinumiem – ja ņemsiet sānu zarus, jaunais augs var neaugt kolonnveidā. Spraudeņi sakņojas lēni (var paiet gads). Var pavairot ar sēklām, bet sējeņi var nesaglabāt šķirnes kolonnveida īpašības.

Ziemošana parasti ir veiksmīga, jo īves ir ziemcietīgas, taču 'Fastigiata' šķirnei ir viena vājā vieta – sniegs. Smags, slapjš sniegs var izliekt vertikālos zarus uz āru, neatgriezeniski sabojājot kolonnas formu ("izpūrušas" īves). Tāpēc vēlu rudenī (novembrī) kolonnas ieteicams cieši apsiet ar auklu vai tīklu spirālveidā. Otrs risks ir pavasara saules apdegumi, tāpēc jaunos stādījumus februārī/martā vēlams piesegt ar ēnošanas tīklu vai egļu zariem.

Īves ir ļoti veselīgi augi un slimības tās skar reti. Galvenā problēma ir sakņu puve (Phytophthora), kas rodas pārmitrā, smagā augsnē – augs pēkšņi kļūst dzeltens un iet bojā. No kaitēkļiem dažkārt var parādīties īvju bruņutis vai smecernieki (kāpuri grauž saknes). Ja pamanāt bruņutis (brūni pauguriņi uz skujām), lietojiet insekticīdus.

• Kāpēc kolonna ir izjukusi un "izpūrusi"? Sniega svars ziemā ir izliecis zarus. Tūlīt pēc sniega nokušanas mēģiniet tos savilkt atpakaļ ar auklu.
• Kāpēc īve dzeltē? Visbiežākais iemesls ir stāvošs ūdens pie saknēm (sakņu puve) vai pārāk skāba augsne. Pārbaudiet drenāžu.