Mēles guzmanija (Guzmania lingulata)

Sodināšana jāveic nelielos podos, jo guzmanijām ir vāja un sekla sakņu sistēma, kas kalpo galvenokārt, lai pieturētos pie pamatnes. Augsnei jābūt ļoti irdenai un gaisu caurlaidīgai, lai novērstu sakņu pūšanu. Vislabāk izmantot speciālo bromēliju vai orhideju substrātu, kas sajaukts ar kūdru un perlītu. Stādot augu, neierociet to pārāk dziļi - lapu rozetes pamatnei jābūt virs augsnes virskārtas. Noteikti nodrošiniet labu drenāžu poda apakšā.

Tā kā pieaudzis augs pēc ziedēšanas iet bojā, pārstādīšana klasiskā izpratnē tam nav nepieciešama. Pārstāda tikai jaunos "bērnus", kad tie ir sasnieguši aptuveni pusi no mātes auga izmēra un izveidojuši savas saknītes. Tas parasti notiek pavasarī vai vasarā. Jauno stādu uzmanīgi atdala ar asu nazi un stāda atsevišķā podiņā, nodrošinot siltumu un mitrumu, kamēr tas iesakņojas.

Laistīšana ir guzmanijas kopšanas stūrakmens - vasarā ūdeni lej tieši lapu rozetes centrā ("krūzītē"), uzturot tur pastāvīgu ūdens līmeni (apmēram 2-3 cm). Ūdenim obligāti jābūt mīkstam, remdenam un bez kaļķa. Reizi mēnesī veco ūdeni no rozetes izlejiet un ielejiet svaigu, lai tas nesasmaktu. Augsni podā uzturiet tikai viegli mitru. Ziemā vai vēsā laikā rozetē ūdeni nelieciet, laistiet tikai augsni, ļaujot tai starp laistīšanas reizēm nedaudz apžūt.

Guzmanijas mēslošana ir specifiska, jo tās barības vielas uzņem gan caur saknēm, gan caur lapām. Izmantojiet šķidro mēslojumu orhidejām vai bromēlijām, bet atšķaidiet to divreiz vājāku, nekā norādīts instrukcijā. Mēslojiet reizi mēnesī vasaras periodā, ielejot mēslojuma šķīdumu gan uz augsnes, gan nedaudz lapu rozetē (tikai tad, ja temperatūra ir pietiekami augsta). Ziemā mēslošanu pārtrauciet pilnībā.

Šim augam nav nepieciešama formējošā genēšana. Vienīgais darbs ir noziedējušā ziedkāta nogriešana, kad tas kļuvis brūns un neizskatīgs. Grieziet to pēc iespējas zemāk pie pamatnes, lai tas nebojātu skatu. Kad mātes augs sāk kalst un dzeltēt (pēc jauno dzinumu izaugšanas), to pakāpeniski nogriež, ļaujot jaunajiem augiem ieņemt vietu podā, vai arī atdala jaunos un veco izmet.

Visefektīvākā pavairošana notiek ar sānu dzinumiem ("bērniem"), kas bagātīgi veidojas pēc ziedēšanas. Pagaidiet, kamēr tie izaug pietiekami lieli (vismaz 15 cm) un tiem parādās savas saknes. Tad tos uzmanīgi atdaliet no mātes auga un stādiet vieglā substrātā. Sēklu pavairošana mājas apstākļos ir sarežģīta un prasa vairākus gadus līdz ziedēšanai.

Ziemošana notiek istabas temperatūrā, jo guzmanija ir tropu augs un necieš aukstumu (zem +16°C). Ziemā galvenais uzdevums ir nodrošināt gaišu vietu un mērenu mitrumu. Ja telpā ir vēss, ūdeni no lapu rozetes labāk izliet un laistīt tikai augsni, lai novērstu pūšanu. Sargājiet augu no centrālapkures sausā gaisa, regulāri rasinot lapas.

Biežākās slimības ir sakņu un rozetes pamatnes puve, ko izraisa pārmērīgs mitrums un aukstums (īpaši ziemā). Ja rozetes pamatne kļūst melna un mīksta, augu glābt parasti neizdodas. No kaitēkļiem var parādīties bruņutis un tīklērces, kuras jānomazgā ar ziepjūdeni vai jāapstrādā ar insekticīdu.

• Kāpēc ziedkopa kļūst brūna? Tas ir dabisks process - augs ir noziedējis. Drīz sāks veidoties jauni dzinumi.
• Kāpēc lapu gali kalst? Gaiss ir pārāk sauss vai ūdens rozetē ir beidzies. Biežāk rasiniet augu.
• Kāpēc augs iet bojā pēc ziedēšanas? Tā ir guzmanijas bioloģija. Nemetiet to ārā uzreiz, gaidiet jaunos stādus!