Hosta ‘Curly Fries’ (Hosta ‘Curly Fries’)

Stādīšanai jāizvēlas vieta, kur hosta saņems rīta sauli, jo pilnīgā ēnā tās lapas zaudēs dzelteno toni un kļūs vienkārši zaļas. Augsnei jābūt trūdvielām bagātai, irdenai un pietiekami mitrai, ieteicams iestrādāt kompostu vai kūdru. Tā kā 'Curly Fries' ir maza, neiestādiet to blakus lieliem, agresīviem augiem, kas to nomāks un noslēps. Stādiet to tādā pašā dziļumā, kā tā augusi podiņā, un nodrošiniet labu drenāžu, lai saknes nepūtu. Pēc iestādīšanas augsni ap saknēm bagātīgi aplaistiet un mulčējiet ar mizu mulču.

Hostas var augt vienā vietā daudzus gadus, bet 'Curly Fries' nelielā izmēra dēļ var būt nepieciešams pārstādīt, ja tā ieaugusi nezālēs vai citi augi to noēno. Vislabākais laiks pārstādīšanai un ceru dalīšanai ir pavasaris, tiklīdz parādās pirmie asni ("īkšķīši"), vai rudens sākums (septembris). Pārstādot centieties saglabāt pēc iespējas vairāk sakņu un neļaujiet tām iekalt saulē vai vējā. Pēc pārstādīšanas augs var nedaudz apvīst, tāpēc tas cītīgi jālaista vismaz divas nedēļas. Ja audzējat to podā, pārstādiet reizi 2-3 gados svaigā zemē.

Hostas ir mitrummīļi, un šī šķirne nav izņēmums, īpaši, ja tā aug saulainākā vietā krāsas iegūšanai. Augsnei jābūt pastāvīgi mitrai, bet ne purvainai un slapjai. Karstās vasaras dienās laistiet bagātīgi, cenšoties liet ūdeni uz saknēm, nevis uz lapām. Ūdens uz lapām saulē var radīt apdegumus, bet vakarā mitras lapas veicina gliemežu aktivitāti. Ja augs ir iekaltēts, lapu gali kļūst brūni un sakalst.

Lai lapas būtu košas un cers blīvs, mēslošana ir ieteicama pavasarī, kad sākas aktīva augšana. Izmantojiet komplekso mēslojumu ziemcietēm vai lēni šķīstošās granulas, kas nodrošina barības vielas visu sezonu. Var izmantot arī organiskos mēslojumus, piemēram, kompostu vai satrūdējušus kūtsmēslus, ko iestrādā augsnē ap ceru. Pārmērīga slāpekļa lietošana var padarīt lapas mīkstas un mazāk viļņotas, kā arī pievilināt gliemežus. Pēc jūlija mēslošanu pārtrauciet, lai augs gatavotos ziemai.

Hostām nav nepieciešama formējošā apgriešana, taču ir daži sanitārie darbi, kas uzlabo izskatu. Pēc ziedēšanas ieteicams nogriezt ziedkātus, lai augs netērētu spēku sēklu nogatavināšanai un saglabātu glītu ceru. Ja lapas ir bojājuši gliemeži vai krusa, neglītās un caurumainās lapas var izgriezt jebkurā laikā. Rudenī, kad lapas nosalst un kļūst mīkstas (gļotainas), tās visas nogriež līdz zemei un novāc no dobes. Tas palīdz samazināt gliemežu slēptuves un slimību riskus.

Visvienkāršākais un drošākais veids ir cera dalīšana pavasarī (maijā) vai agrā rudenī. Izrociet ceru un ar asu nazi vai lāpstu sadaliet to vairākās daļās, pārliecinoties, ka katrai daļai ir vismaz viens vai divi pumpuri un veselas saknes. 'Curly Fries' neaug ļoti ātri, tāpēc nevajadzētu to dalīt pārāk bieži (ne biežāk kā reizi 3-4 gados), lai cers paspētu sakuplot. Ar sēklām šo šķirni pavairot nav ieteicams, jo sējeņi nesaglabās šķirnes unikālās viļņotās lapas un krāsu.

Ziemošana: 'Curly Fries' ir pilnībā ziemcietīga un Latvijas klimatā pārziemo bez segšanas (3. zona). Tā kā tas ir daudzgadīgs augs, virszemes daļa rudenī atmirst, bet sakneņi veiksmīgi ziemo augsnē. Pavasarī tā mostas salīdzinoši vēlu, tāpēc esiet pacietīgi un neuzrociet dobi pirms laika, domājot, ka augs iznīcis. Ja hosta tiek audzēta podā, to ziemā ieteicams pierakt zemē vai novietot vēsā vietā, lai saknes neizsaltu cauri poda sienām.

Vislielākais hostu ienaidnieks ir kailgliemeži un gliemeži, kas dievina to lapas, lai gan 'Curly Fries' biezākas lapas ir nedaudz izturīgākas nekā plānajām šķirnēm. Vēl viena problēma var būt HVX vīruss (Hostu vīruss X), kas rada dīvainus plankumus, tintes izplūdumus un deformācijas – šādus augus nevar ārstēt un tie nekavējoties jāiznīcina. No sēnīšu slimībām var parādīties lapu plankumainība, ja ir pārāk liels mitrums un slikta ventilācija. Sargājiet augu no mājdzīvnieku urīna, kas dedzina lapas.

• Kāpēc lapas ir zaļas, nevis dzeltenas? Hosta aug pārāk dziļā ēnā. Šai šķirnei nepieciešama rīta saule (apmēram 4 stundas), lai parādītos tās raksturīgais zeltainais tonis.
• Kāpēc lapu malas ir brūnas un sausas? Iemesls parasti ir sausums (nepietiekama laistīšana) vai saules apdegums, ja tā stādīta tiešā, dedzinošā pusdienu saulē.