Hibrīda lapegle (Larix × eurolepis)

Sodināšana jāveic tikai un vienīgi atklātā, saulainā vietā, jo lapegles ir izteikti gaismas prasīgi koki, kas ēnā strauji zaudē apakšējos zarus, izstīdz un iet bojā. Lai gan hibrīda lapegle ir pieticīgāka par Eiropas lapegli, vislabāk tā augs dziļā, irdenā un mēreni mitrā augsnē, kur saknes var brīvi izplesties. Stādīšanas bedrei jābūt plašai, un, stādot kailsakņus, jāuzmanās, lai saknes netiktu iekaltētas ne uz mirkli, jo tās ir jutīgas. Pēc iestādīšanas jauno kociņu obligāti nepieciešams piesiet pie mietiņa, lai vējš to neizgāž un neizkustina saknes, kamēr tās nav ieaugušas.

Lapegles veido spēcīgu un dziļu sakņu sistēmu, tāpēc pārstādīšana ir veiksmīga tikai jauniem kokiem (līdz 3-4 gadu vecumam) vai konteinerstādiem. Vecāku koku pārstādīšana ir ļoti riskanta un bieži beidzas ar neveiksmi, jo tiek traumēta mietsakne. Vislabākais laiks pārstādīšanai ir agrs pavasaris, pirms pumpuru plaukšanas (kas lapeglēm notiek ļoti agri!), vai vēls rudens pēc skuju nobiršanas. Pēc pārstādīšanas koks ir bagātīgi jālaista visu nākamo sezonu.

Laistīšana ir būtiska stādīšanas gadā un jauniem kokiem sausuma periodos, lai nodrošinātu labu iesakņošanos. Pieaugušas lapegles ar savu dziļo sakņu sistēmu ir visai sausumizturīgas un spēj sevi apgādāt ar ūdeni. Tomēr hibrīda lapegle labāk jutīsies vietās ar vienmērīgu mitruma režīmu nekā sausās smiltīs. Pārmērīgs, stāvošs ūdens gan tai nepatīk.

Jauniem stādiem, lai veicinātu to straujo augšanu, pavasarī var dot mēslojumu, izmantojot kompleksos minerālmēslojumus skujkokiem. Tomēr hibrīda lapegle ir ļoti spēcīga un auglīgā augsnē labi aug arī bez papildu barošanas. Pārmērīga slāpekļa lietošana nav ieteicama, jo tā veicina pārāk garu, nenobriedušu dzinumu veidošanos, kas var noliekties vai lūzt vējā. Rudenī var lietot kālija mēslojumu, lai stiprinātu koksni.

Lapegles ir vieni no retajiem skujkokiem, kas labi pacieš genēšanu un pat cirpšanu, tāpēc tās var izmantot augstiem dzīvžogiem. Ja koks aug kā soliters, formēšana parasti nav nepieciešama, izņemot bojāto vai krustojošos zaru izgriešanu. Ja vēlaties ierobežot koka augstumu vai veidot blīvāku vainagu, apgriešanu veiciet ziemas beigās vai agrā pavasarī, pirms sākusies sulu cirkulācija. Regulāra galotnes apgriešana veicinās koka izplešanos platumā.

Šķirnes un hibrīdus pavairo galvenokārt ar potēšanu uz Eiropas lapegles potcelmiem, lai saglabātu specifiskās īpašības. Sēklu pavairošana arī ir iespējama (čiekuri nogatavojas tajā pašā gadā), taču pēcnācēji var būt ģenētiski dažādi un neviendabīgi. Spraudeņu sakņošana lapeglēm ir ļoti grūta un mājas apstākļos praktiski neiespējama.

Ziemošana šim kokam nesagādā nekādas problēmas, jo hibrīda lapegle ir pilnībā ziemcietīga Latvijas klimatā. Tā kā tā nomet skujas, tai nedraud sniega svara radīti zaru lūzumi vai pavasara saules apdegumi, kas ir bieža problēma citiem skujkokiem. Vienīgais risks jauniem stādiem ir meža dzīvnieki (stirnas, zaķi), kas ziemā labprāt apgrauž jauno koku mizu un zarus, tāpēc ieteicams uzlikt aizsargus.

Hibrīda lapegle tika selekcionēta tieši ar mērķi iegūt izturību pret slimībām, īpaši pret lapegļu vēzi (Lachnellula willkommii), kas bieži bojā Eiropas lapegles. Tā ir arī izturīgāka pret skuju biru un citiem sēnīšu patogēniem. No kaitēkļiem bīstamākā ir lapegļu kode, kuras kāpuri izgrauž skujas, padarot tās brūnas un caurumainas – cīņai izmanto insekticīdus.

• Kāpēc koks rudenī met skujas? Tā ir lapegļu dabiskā īpašība – tās ir vasarzaļi skujkoki. Pirms nobiršanas skujas kļūst skaisti dzeltenas.
• Kāpēc lapeglei kalst zaru gali? Iespējams, tā ir sēnīšu slimība vai kaitēkļu bojājumi, taču hibrīda lapegle slimo retāk. Pārbaudiet, vai nav redzami kāpuri.