Gmelina lapegle (Larix gmelinii)

Sodināšana jāveic atklātā, saulainā vietā, jo, tāpat kā citas lapegles, Gmelina lapegle necieš noēnojumu. Tā ir ārkārtīgi pieticīga attiecībā uz augsni un spēj augt gan nabadzīgās, akmeņainās vietās, gan smagās, mitrās un purvainās augsnēs, kur citi koki nīkuļotu. Pateicoties savai izcelsmei permafrosta zonās, tai ir plaša, bet sekla sakņu sistēma, kas ļauj tai izdzīvot augsta gruntsūdens apstākļos. Stādot stādus, jānodrošina, lai saknes netiktu iekaltētas, un sākotnēji stāds jānostiprina pret vēju.

Jaunu koku pārstādīšana ir iespējama agrā pavasarī vai rudenī, taču jārēķinās ar to, ka šī suga sāk veģetāciju ļoti agri. Tiklīdz pumpuri ir sākuši briest, pārstādīšana kļūst riskanta un stāds var neieaugt. Tāpēc vislabākais laiks ir vēls rudens vai brīdis tūlīt pēc zemes atkušanas pavasarī. Pārstādot jāsaglabā pēc iespējas lielāks sakņu kamols, lai netraumētu virspusējās saknes.

Laistīšana nepieciešama galvenokārt stādīšanas laikā. Atšķirībā no daudzām citām lapeglēm, Gmelina lapegle labāk pacieš pārmitru augsni un periodisku applūšanu, tāpēc tā ir laba izvēle mitrām dārza vietām vai dīķmalām. Tomēr ilgstošs sausums jauniem stādiem var būt bīstams seklās sakņu sistēmas dēļ.

Gmelina lapeglei mēslošana parasti nav nepieciešama, jo tā ir pielāgojusies augšanai ļoti skarbos un nabadzīgos apstākļos. Pārmērīga mēslošana, īpaši ar slāpekli, var izraisīt pārāk strauju augšanu, kas padara koku mazāk dekoratīvu un trauslāku. Ja augsne ir ļoti nabadzīga smilts, pavasarī var uzbērt nedaudz komposta, bet kopumā šis koks ir pašpietiekams.

Genēšana šai sugai parasti ir tikai sanitāra vai koriģējoša, lai izzāģētu nolūzušos vai traucējošos zarus. Tā kā Gmelina lapeglei ir tendence veidot plašu, dažkārt neregulāru vainagu, formēšana var būt nepieciešama, lai piešķirtu tai kārtīgāku izskatu, taču dabiski augoša tā izskatās vislabāk. Griešanu veic ziemas beigās.

Pavairošana pamatā notiek ar sēklām, kas labi dīgst pēc stratifikācijas. Šī suga bieži veido hibrīdus ar citām lapeglēm, ja tās aug tuvumā, tāpēc sējeņi var atšķirties no mātes auga. Veģetatīvā pavairošana (potēšana) tiek izmantota dekoratīvajām formām un šķirnēm.

Ziemošana: šis ir absolūts čempions ziemcietībā un Latvijas ziemas tam ir "siltā kūrorta" apstākļi. Tomēr tās agrais plaukšanas laiks pavasarī rada risku – jaunās, maigās skujas var ciest no vēlajām pavasara salnām (maijā). Lai gan koks no tā neaiziet bojā un vēlāk izdzen jaunas skujas, tas var īslaicīgi zaudēt dekorativitāti. Šī iemesla dēļ to labāk nestādīt ieplakās, kur uzkrājas aukstais gaiss (salnas bedrēs).

Kopumā ļoti veselīga suga, taču Latvijā to var apdraudēt tās pašas slimības un kaitēkļi, kas citas lapegles – lapegļu vēzis un lapegļu kode. Tās agrais veģetācijas sākums dažkārt padara to uzņēmīgāku pret noteiktiem pavasara kaitēkļiem.

• Kāpēc pavasarī jaunās skujas nobrūnēja? Visticamāk, tās apsaldēja vēlās pavasara salnas. Gmelina lapegle mostas ļoti agri. Koks atgūsies un izdzīs jaunas skujas.
• Vai tā var augt purvā? Jā, šī suga pacieš purvainas un mitras augsnes labāk nekā citas lapegles.