Andrē antūrija (Anthurium andraeanum)

Stādīšanai jāizvēlas pods ar ļoti labu drenāžu, jo stāvošs ūdens ir galvenais antūriju nāves cēlonis. Parastā dārza zeme vai smaga melnzeme šim augam nederēs, jo saknēm nepieciešama gaisa piekļuve. Ideāls substrāts ir maisījums no skābas kūdras, priežu mizām (orhideju substrāta), perlīta un sfagnu sūnām, kas nodrošina irdenumu. Stādot augu, raugieties, lai sakņu kakliņš un augšanas centrs paliktu virs augsnes līmeņa, citādi augs var sapūt. Gaisa saknes var atstāt ārpusē vai viegli apsegt ar sūnām, lai tās neizkalstu.

Jaunus un aktīvi augošus augus ieteicams pārstādīt katru pavasari (martā vai aprīlī), bet pieaugušus eksemplārus – reizi 2–3 gados. Pārstādīšana nepieciešama, kad saknes ir pilnībā aizpildījušas podu vai substrāts ir sadalījies un kļuvis blīvs. Antūrijas saknes ir biezas un trauslas, tāpēc ar tām jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai tās nenolauztu un neizraisītu infekciju. Jaunajam podam jābūt tikai nedaudz lielākam par iepriekšējo, jo antūrijas labāk zied, ja saknes ir nedaudz saspiestas. Pēc pārstādīšanas augu nedaudz aplaista un sargā no tiešiem saules stariem.

Laistīšanai jābūt mērenai un vienmērīgai – augsnei jābūt viegli mitrai, bet nekad slapjai un purvainai. Pirms laistīšanas pārbaudiet augsnes virskārtu; tai jābūt nedaudz apžuvušai. Obligāti izmantojiet mīkstu, remdenu ūdeni (lietus vai filtrētu), jo auksts un kaļķains ūdens bojā saknes un izraisa lapu pleķus. Antūrijai ļoti patīk augsts gaisa mitrums, tāpēc tās lapas var regulāri rasināt, taču uzmanieties, lai ūdens nenokļūtu uz ziediem, jo tas atstāj neglītus plankumus.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu ziedēšanu, antūrijai nepieciešama regulāra mēslošana no pavasara līdz vasaras beigām. Ieteicams izmantot šķidro mēslojumu ziedošiem telpaugiem vai orhidejām, bet lietot pusi vai trešdaļu no norādītās devas. Mēslojiet augu reizi 2 nedēļās uz mitras augsnes, lai neapdedzinātu jutīgās saknes. Pārmēslošana var izraisīt lapu malu brūnēšanu un sāļu uzkrāšanos substrātā. Ziemas periodā mēslošanu pārtrauc vai samazina līdz minimumam, ja augs turpina ziedēt zem mākslīgā apgaismojuma.

Antūrijai nav nepieciešama formējošā apgriešana, taču sanitārā apkope ir būtiska veselīga izskata saglabāšanai. Regulāri jānogriež noziedējušie ziedkāti, kad tie sāk zaudēt krāsu vai kļūst zaļi, lai augs netērētu enerģiju sēklu veidošanai. Tāpat jāizgriež vecās, dzeltenās vai bojātās lapas pie pašas pamatnes, izmantojot asu un tīru nazi. Ja augs ar laiku izstīdz un stumbrs kļūst pliks, galotni var nogriezt un apsakņot no jauna, tādējādi atjaunojot augu. Vienmēr atcerieties notīrīt putekļus no lapām, lai uzlabotu fotosintēzi.

Visvienkāršākais veids, kā pavairot antūriju mājas apstākļos, ir cera dalīšana pavasara pārstādīšanas laikā. Uzmanīgi atdaliet sānu dzinumus ("bērnus"), kuriem jau ir izveidojušās savas saknītes un vismaz viena lapa. Var pavairot arī ar galotnes spraudeņiem, ja augam ir izveidojies garš stumbrs ar gaisa saknēm – to nogriež un stāda sūnās vai vieglā substrātā. Sēklu pavairošana ir ilgs un sarežģīts process, kas prasa mākslīgu apputeksnēšanu un sterilus apstākļus, tāpēc to parasti izmanto tikai selekcionāri.

Antūrija ir tropu augs, kas necieš aukstumu, tāpēc ziemā temperatūra telpā nedrīkst nokrist zem +16°C. Galvenā problēma ziemas mēnešos ir centrālapkures radītais sausais gaiss, kas var izraisīt lapu kalšanu. Lai to novērstu, nepieciešams regulāri mitrināt gaisu vai novietot augu uz paplātes ar mitriem oļiem. Ziemā augam jānodrošina maksimāli daudz gaismas, novietojot to gaišākā vietā, bet sargājot no aukstiem caurvējiem pie logiem. Laistīšanu samazina, ļaujot augsnei izžūt nedaudz vairāk nekā vasarā.

Biežākā problēma ir sakņu puve, ko izraisa pārmērīga laistīšana, smaga augsne vai auksts ūdens – lapas dzeltē un vīst. Sēnīšu slimības, piemēram, septorioze, var radīt brūnus plankumus ar dzeltenu maliņu uz lapām. No kaitēkļiem antūrijas visbiežāk apdraud tīklērces (sausā gaisā), tripši un bruņutis, kas sūc auga sulu. Ja pamanāt kaitēkļus, noskalojiet augu dušā un lietojiet atbilstošus insekticīdus vai zaļās ziepes.

• Kāpēc ziedi kļūst zaļi? Tas ir dabisks zieda novecošanās process. Vecie ziedi zaudē pigmentu, kļūst zaļi un vēlāk sakalst. Nogrieziet tos.
• Kāpēc lapām ir brūni, sausi gali? Telpā ir pārāk sauss gaiss vai neregulāra laistīšana.
• Kāpēc augs nezied? Trūkst gaismas (augs stāv pārāk ēnainā vietā), trūkst mēslojuma vai pods ir pārāk liels.