Antūrija (Anthurium andreanum) ir viens no tiem augiem, kas par savu pašsajūtu ziņo ļoti skaidri, taču dārzkopjiem iesācējiem šie signāli bieži ir mulsinoši. “Brūna lapa” var nozīmēt jebko – sākot no tā, ka istabā ir pārāk sauss gaiss, un beidzot ar nopietnu sēnīšu infekciju.
Lai glābtu augu, mums jāskatās uz detaļām: vai brūni ir tikai gali? Vai tie ir pleķi lapas vidū? Vai lapa ir sausa vai mīksta? Balstoties uz augu patoloģijas principiem un Karaliskās dārzkopības biedrības (RHS) ieteikumiem, esmu sadalījis problēmas četrās kategorijās.
1. Brūni, sakaltuši lapu gali (Sausais gaiss)
Šī ir visizplatītākā problēma mūsu platuma grādos, it īpaši apkures sezonā. Antūrijas nāk no tropu lietusmežiem, kur gaisa mitrums sasniedz 70-80%. Mūsu dzīvokļos ziemā tas bieži nokrīt zem 30%.
- pazīmes: lapas pamatne ir zaļa un vesela, bet paši galiņi ir brūni un “kraukšķīgi”. Tas lēnām izplešas gar lapas malām.
- iemesls: augs zaudē ūdeni caur lapām ātrāk, nekā saknes spēj to uzsūkt.
- risinājums:
- mitrināšana: smidzināšana ar ūdeni palīdz tikai īslaicīgi (uz 15 minūtēm). Efektīvāk ir novietot podu uz paplātes ar mitriem oļiem (lai poda apakša neskaras pie ūdens) vai izmantot gaisa mitrinātāju.
- grupēšana: salieciet vairākus augus kopā – tie radīs savu mikroklimatu.
2. Brūni plankumi lapas vidū (Saules apdegums)
Daudzi uzskata, ka tropu augiem vajag tiešu sauli. Tā ir kļūda. Dabā antūrijas aug koku paēnā.
- pazīmes: uz lapām, kas vērstas pret logu, parādās lieli, neregulāri brūni vai izbalējuši plankumi. Tie izskatās kā “izdedzināti”. Pārējā auga daļa var izskatīties vesela.
- ko darīt: kā norāda Floridas Universitātes (UF/IFAS) eksperti, antūrijām nepieciešama spilgta, bet izkliedēta gaisma. Ja augs stāv uz dienvidu palodzes, pārvietojiet to tālāk no loga vai aizvelciet plānus aizkarus. Bojātās lapas neatjaunosies – tās var nogriezt estētisku apsvērumu dēļ.
3. Brūnas un mīkstas lapas (Pārlaistīšana un puve)
Šis ir visbīstamākais scenārijs. Ja brūnums nav sauss, bet gan mīksts vai pat gļotains, un tam bieži ir dzeltens apmali (“halo” efekts), tā ir zīme, ka saknes pūst.
- mehānisms: pārlieku mitra augsne neļauj saknēm elpot. Sākas bakteriāla vai sēnīšu infekcija (piemēram, Pythium), kas strauji izplatās uz lapām.
- rīcība:
- pārtrauciet laistīšanu nekavējoties.
- ja augsne ož pēc pelējuma, augs ir jāpārstāda. Izņemiet to no poda, nogrieziet melnās, mīkstās saknes un iestādiet svaigā, ļoti gaisīgā substrātā (ar mizu gabaliņiem un perlītu).
- Misūri Botāniskais dārzs brīdina, ka cīņa ar sakņu puvi ir grūta, un profilakse (mērena laistīšana) ir labākās zāles.
4. Brūni ziedi (Novecošanās vs. Botrytis)
Antūrijas “ziedi” (faktiski – seglapas) nav mūžīgi.
- dabiskais process: ja zieds kļūst brūns un sakalst pēc 2-3 mēnešu ziedēšanas, tas ir normāli. Nogrieziet to, lai augs netērētu enerģiju sēklu veidošanai.
- slimība (Pelēkā puve): ja ziedi kļūst brūni un pārklājas ar pelēcīgu pūku vēl pirms tie ir pilnībā atvērušies, tā ir Botrytis sēne. Tas notiek, ja telpā ir pārāk mitrs un vēss gaiss bez ventilācijas. Šādā gadījumā bojātās daļas ir jāizgriež un jāuzlabo gaisa cirkulācija.
Sāļu uzkrāšanās (Mēslojuma apdegums)
Vēl viens iemesls, kāpēc lapu gali kļūst brūni, ir minerālsāļu uzkrāšanās augsnē. Tas notiek, ja laistāt ar cietu krāna ūdeni vai pārāk bieži mēslojat.
- ko darīt: reizi pāris mēnešos izskalojiet podu. Aiznesiet augu uz vannasistabu un lēnām izlaidiet cauri augsnei lielu daudzumu remdena ūdens (apmēram 2-3 reizes vairāk nekā poda tilpums). Tas izskalos liekos sāļus.
Kopsavilkums: ko darīt tagad?
Paņemiet šķēres (sterilas!) un rīkojieties šādi:
- nogrieziet: pilnībā brūnās un mirušās lapas nogrieziet pie pamatnes. Ja brūni ir tikai galiņi, varat tos apgriezt, atstājot nelielu brūnu maliņu (lai neievainotu veselos audus).
- pārbaudiet zemi: iebāziet pirkstu dziļi augsnē. Ja tā ir slapja – nelaistiet. Ja tā ir sausa kā tuksnesis – nedaudz padzerdiniet.
- pārvietojiet: ja augs stāv tiešos saules staros vai tieši pie radiatora, atrodiet tam saudzīgāku vietu.
