Mēs visi zinām šo scenāriju: jūs nopērkat krāšņu, sarkanu antūriju (Anthurium andreanum), tā zied trīs mēnešus, bet pēc tam pēdējais zieds novīst un paliek tikai lapas. Paiet pusgads, gads, bet jauni ziedi neparādās. Augs izskatās veselīgs un zaļš, taču tas ir kļuvis par “slinko kāpostu”.
Daudzi dārzkopji šajā brīdī pieļauj kļūdu, domājot, ka augam trūkst ūdens vai tas ir “vecs”. Patiesībā ziedēšana augam prasa milzīgu enerģijas daudzumu. Ja antūrija nezied, tas nozīmē, ka tā ir ieslēgusi “izdzīvošanas režīmu” un taupa resursus.
Lai “flamingo puķe” atkal izšautu sarkanās (vai rozā) buras, mums ir jānodrošina trīs specifiski apstākļi. Lūk, kā to izdarīt, balstoties uz epifītu audzēšanas principiem un Karaliskās dārzkopības biedrības (RHS) ieteikumiem.
1. Gaismas intensitāte – enerģija ziedēšanai
Gaisma ir galvenais “degvielas” avots ziedu veidošanai, un tieši šeit tiek pieļauta visizplatītākā kļūda. Antūrijas bieži tiek reklamētas kā “ēnas augi”, taču tas ir mīts, kas kavē ziedēšanu. Lai gan tās var izdzīvot ēnā un ražot skaistas, tumši zaļas lapas, ēnā tām vienkārši nepietiek fotosintēzes enerģijas, lai izveidotu ziedus. Kā norāda Floridas Universitātes (UF/IFAS) pētījumi, ziedēšanas ierosināšanai nepieciešama spilgta, bet izkliedēta gaisma (piemēram, austrumu palodze vai vieta metru no dienvidu loga). Ja jūsu augs stāv tumšā stūrī vai uz ziemeļu palodzes, tas var neziedēt gadiem ilgi, jo visu enerģiju tērē lapotnes uzturēšanai. Pārvietojiet to gaišākā vietā, un bieži vien ar to pietiek, lai pēc 6–8 nedēļām parādītos pirmie pumpuri.
2. Fosfors un barības vielu balanss
Otrs biežākais iemesls ir nepareiza “diēta”. Ja jūs mēslojat antūriju ar universālo mēslojumu, kurā ir daudz slāpekļa (N), jūs veicināt lapu augšanu uz ziedu rēķina. Slāpeklis ir lielisks zaļajai masai, taču ziedēšanai augam ir nepieciešams fosfors (P) un kālijs (K). Klemsona Universitātes (Clemson Cooperative Extension) eksperti iesaka ziedēšanas stimulēšanai izmantot mēslojumu ar augstāku vidējo skaitli NPK formulā (piemēram, 15-30-15) vai specializēto orhideju mēslojumu. Taču esiet uzmanīgi: antūrijas ir jutīgas pret sāļu uzkrāšanos, tāpēc mēslojiet tās tikai aktīvās augšanas laikā un vienmēr atšķaidiet mēslojumu līdz 1/4 no ieteicamās devas. Pārbarots augs ar apdedzinātām saknēm noteikti neziedēs.
3. Sakņu elpošana un poda izmērs
Antūrija ir epifīts – dabā tā aug koku stumbru žāklēs, nevis smagā melnzemē. Ja augs ir iestādīts blīvā, smagā augsnē, saknēm trūkst skābekļa, un tās nespēj efektīvi uzņemt barības vielas, kas nepieciešamas ziedēšanai. Vēl viena problēma ir pārāk liels pods: ja iestādīsiet mazu antūriju lielā traukā, augs visu enerģiju veltīs sakņu sistēmas audzēšanai, lai piepildītu podu, un par ziediem aizmirsīs uz ilgu laiku. Pārstādīšanai izmantojiet rupju, gaisīgu substrātu (labi der orhideju mizas, perlīta un kūdras maisījums) un izvēlieties podu, kas ir tikai nedaudz lielāks par sakņu kamolu. Misūri Botāniskais dārzs uzsver, ka veselīga, labi ventilēta sakņu sistēma ir pamats ilgstošai ziedēšanai.
Kad sagaidīt rezultātu?
Ziedēšanas atjaunošana nav sprints, tas ir maratons. Pēc apstākļu uzlabošanas (gaismas palielināšanas un mēslošanas maiņas) var paiet aptuveni 2–3 mēneši, līdz pamanīsiet jaunu ziedkātu.
Tāpat jāatceras par dabisko atpūtu:
- ja augs ir bagātīgi ziedējis visu vasaru, ir normāli, ka ziemā tas paņem pauzi.
- ļaujiet tam atpūsties pāris mēnešus (samaziniet laistīšanu, nemēslojiet), un pavasarī, palielinoties gaismas daudzumam, tas atkal modīsies ar jaunu sparu.
Esiet pacietīgi – ja lapas ir stingras un spīdīgas, jūs visu darāt pareizi, ziedi ir tikai laika jautājums.
