Liellapu pelašķis (Achillea macrophylla)

Stādīšana jāveic vietā, kur augsne saglabājas mitra un ir pasargāta no tiešas, dedzinošas pusdienu saules, piemēram, zem lieliem kokiem vai ēkas ziemeļu pusē. Augsnei jābūt trūdvielām bagātai un irdenai; smilšainā un sausā zemē šis pelašķis augs vāji un nīkuļos. Stādot stādus, ievērojiet vismaz 40–50 cm attālumu, jo augs ātri vien sakuplos un izpletīsies. Stādīšanas bedrē ieteicams iestrādāt kompostu vai satrūdējušas lapas, lai nodrošinātu meža augsnei līdzīgus apstākļus. Pēc iestādīšanas augsni kārtīgi salaistiet un mulčējiet, lai saglabātu mitrumu.

Pārstādīšana un ceru dalīšana parasti tiek veikta pavasarī vai rudenī, lai ierobežotu auga izplešanos vai atjaunotu vecos cerus. Tā kā liellapu pelašķim ir ložņājoši sakneņi, to pārstādīt ir ļoti viegli – vienkārši atcērtiet daļu no cera ar lāpstu un iestādiet jaunā vietā. Tas nav jādara bieži, bet, ja augs kļūst pārāk agresīvs un nomāc kaimiņus, liekās daļas ir jāizrok. Pārstādīšanas laikā saknes nedrīkst iekaltēt, tāpēc darbus veiciet vēsā, apmākusies dienā. Augs ieaugas ļoti ātri un neprasa īpašu auklēšanos.

Atšķirībā no parastā pelašķa, kas mīl sausumu, liellapu pelašķis ir mitrummīlis un necieš ilgstošu augsnes izžūšanu, tāpēc laistīšana ir svarīga. Pavasarī un vasarā, ja trūkst lietus, tas ir regulāri jālaista, lai lapas saglabātu stingrību un dekorativitāti. Īpaši svarīgi tas ir ziedēšanas laikā un ja augs stādīts saulainākā vietā. Tomēr augsnei jābūt caurlaidīgai, jo purvā tas neaugs. Mulčēšana palīdzēs saglabāt vienmērīgu mitrumu un samazinās laistīšanas biežumu.

Liellapu pelašķis nav prasīgs pret mēslošanu, ja vien tas aug auglīgā, trūdvielām bagātā augsnē. Pavasarī, sākoties veģetācijai, ap ceru var uzbērt kompostu vai nedaudz kompleksā pavasara mēslojuma, lai veicinātu spēcīgu lapojumu. Pārmērīga mēslošana ar slāpekli nav ieteicama, jo tas padarīs kātus vājus un tie var izgāzties vējā vai lietū. Ja augsne ir ļoti nabadzīga, vasaras sākumā var lietot šķidro mēslojumu, bet parasti pietiek ar dabisko lapu trūdu. Rudenī mēslošana nav nepieciešama.

Galvenā genēšana ir noziedējušo ziedkopu nogriešana vasaras beigās, ja nevēlaties, lai augs izsējas un nekontrolēti vairojas. Ja ziedus atstāj, tie rudenī kļūst brūni un var būt dekoratīvi ziemas dārzā. Vēlā rudenī vai agrā pavasarī visus vecos lakstus nogriež līdz pat zemei, lai dotu vietu jaunajiem dzinumiem. Ja cers vasaras vidū sāk izskatīties nekārtīgs vai izgāzies, to var daļēji apgriezt, lai tas sakuplotu no jauna. Ziedēšanas laikā garākie kāti var prasīt atbalstu.

Visvienkāršākais pavairošanas veids ir cera dalīšana pavasarī vai rudenī, jo augs veido daudz pazemes dzinumu. Vienkārši atdaliet daļu no sakneņa ar dzinumiem un iestādiet to jaunā vietā. Tāpat liellapu pelašķis labi vairojas ar sēklām, kuras var sēt tieši dobē rudenī vai pavasarī. Bieži vien notiek pašizsēja, tāpēc pavasarī ap veco augu var atrast daudz mazu sējeņu. Veģetatīvā pavairošana garantē, ka jaunais augs būs identisks mātes augam.

Šis pelašķis ir pilnībā ziemcietīgs (3. zona) un Latvijas klimatā pārziemo bez jebkādām problēmām un bez segšanas. Tā pazemes sakneņi ir labi pasargāti no sala, un pavasarī tie agri dzen jaunus asnus. Pat bargās bezsniega ziemās tas parasti necieš, jo ir pielāgojies skarbākiem apstākļiem. Rudenī uzbērtā lapu mulča drīzāk kalpos kā mēslojums nākamajam gadam, nevis kā aizsardzība pret aukstumu. Vienīgais risks ziemā varētu būt ilgstoša atrašanās stāvošā ūdenī, kas var izraisīt pūšanu.

Kopumā tas ir ļoti veselīgs un izturīgs augs, kuru reti skar nopietnas slimības. Pārāk sausā un karstā laikā uz lapām var parādīties miltrasa (balta apsarme), ko veicina slikta gaisa cirkulācija. Gliemeži un kailgliemeži pavasarī var apgrauzt jaunos, sulīgos dzinumus. Ja augsne ir pārāk mitra un necaurlaidīga, var attīstīties sakņu puve. Pelašķu specifiskais aromāts parasti atbaida lielāko daļu kaitēkļu, piemēram, laputis.

• Kāpēc lapas vīst? Augsne ir pārāk sausa. Šim pelašķim vajag mitrumu.
• Kāpēc augs pārņēma visu dobi? Liellapu pelašķis izplatās ar sakneņiem. Ierobežojiet to ar sakņu barjeru vai regulāri atcērtiet malas.