Kristāla antūrija (Anthurium crystallinum)

Stādīšanai nepieciešams izvēlēties podu ar ļoti daudziem drenāžas caurumiem vai pat caurspīdīgu orhideju podu, lai varētu kontrolēt sakņu stāvokli. Augsnei jābūt maksimāli gaisīgai un irdenai – parastā zeme šim augam nederēs, tāpēc jājauc substrāts no orhideju mizām (priežu mizas), perlīta, kokoglēm un nedaudz kūdras. Tā sauktais "Aroid mix" ir labākā izvēle, jo tas nodrošina, ka ūdens iztek cauri momentāni, bet mizas saglabā nepieciešamo mitrumu. Stādot augu, nekad neierociet to dziļāk, nekā tas audzis iepriekš, un atstājiet sakņu kakliņu un gaisa saknes virs substrāta līmeņa, lai novērstu pūšanu. Poda apakšā obligāti jābūt biezam drenāžas slānim, jo stāvošs ūdens ir nāvējošs kristāla antūrijas saknēm.

Pārstādīšana nav nepieciešama bieži, jo antūrijas aug samērā lēni un tām patīk justies stabili savā mājvietā. Parasti to veic reizi 2–3 gados pavasarī vai vasaras sākumā, kad saknes sāk līst ārā pa apakšu vai substrāts ir sadalījies un kļuvis blīvs (kas ir bīstami). Pārstādīšanas procesā jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, jo saknes ir resnas un gaļīgas, bet ļoti trauslas un viegli lūzt, kas var izraisīt infekcijas. Jaunajam podam jābūt tikai nedaudz lielākam par iepriekšējo, jo pārāk liels tilpums veicina mitruma uzkrāšanos un sakņu puvi. Pēc pārstādīšanas augu nevajag mēslot vismaz mēnesi, ļaujot tam adaptēties jaunajā vidē.

Pareiza laistīšana ir māksla – substrātam jāļauj izžūt gandrīz pilnībā (apmēram par 70–80%) starp laistīšanas reizēm, bet neizkaltēt to līdz putekļiem. Pārbaudiet mitrumu, iebāžot pirkstu dziļi substrātā vai paceļot podu (tam jābūt vieglam). Obligāti izmantojiet mīkstu, filtrētu vai lietus ūdeni istabas temperatūrā, jo krāna ūdens sāļi uzkrājas substrātā un bojā jutīgās saknes. Laistiet bagātīgi, lai ūdens iztek cauri podam, nodrošinot gaisa apmaiņu, bet nekad neatstājiet ūdeni paliktnī. Samtainās lapas labāk nerasināt tieši virsū, lai nerastos pleķi un sēnītes; labāk mitrināt gaisu apkārt.

Tā kā šis augs aug lēni un nav "ēdelīgs", mēslošana jāveic ļoti piesardzīgi un tikai aktīvās augšanas laikā (pavasarī un vasarā). Izmantojiet kvalitatīvu šķidro mēslojumu zaļajiem telpaugiem vai orhidejām, bet obligāti atšķaidiet to līdz ceturtdaļai vai pusei no ieteicamās devas. Pārmēslošana, īpaši ar minerālsāļiem, ātri izraisa lapu malu brūnēšanu un sakņu apdegumus, kas neatgriezeniski sabojā auga izskatu. Mēslojiet aptuveni reizi mēnesī uz mitras augsnes, nekad uz sausām saknēm. Ziemas periodā un laikā, kad augs neveido jaunas lapas, mēslošana ir pilnībā jāpārtrauc.

Kristāla antūrijai nav nepieciešama formējošā genēšana, jo tā aug no rozetes un neveido garus, zarotus stumbrus. Galvenais darbs ir noziedējušo ziedkātu (kas ir vienkāršas, zaļganas vālītes) nogriešana, jo ziedēšana atņem augam spēku, ko labāk veltīt lapu augšanai. Tāpat regulāri jānogriež vecās, nodzeltējušās vai bojātās lapas pie pašas pamatnes, lai uzturētu augu tīru un veselīgu. Griežot lapas, vienmēr izmantojiet dezinficētus instrumentus (šķēres vai nazi), lai neienestu vīrusu vai bakteriālas infekcijas. Jāuzmanās ar auga sulu, jo tā var būt kairinoša ādai un gļotādai.

Pavairošana mājas apstākļos visbiežāk notiek veģetatīvi – dalot ceru pārstādīšanas laikā vai ar stumbra spraudeņiem. Vecākiem augiem stumbrs kļūst garāks un resnāks; to var sagriezt posmos, nodrošinot, ka katram posmam ir snaudošais pumpurs un sakņu aizmetņi. Spraudeņus ievieto mitrā sfagnu sūnā vai perlītā un tur siltumnīcā (plastmasas kastē) ar augstu mitrumu un siltumu (+25°C). Pavairošana ar sēklām ir iespējama, ja izdodas apputeksnēt ziedus un iegūt ogas, taču sēklas jāsēj nekavējoties, jo tās ātri zaudē dīgtspēju. Sējeņi aug lēni un prasa sterilus, ļoti mitrus apstākļus.

Ziemošana ir izaicinošs laiks, jo kristāla antūrija ir tropu augs, kam nepieciešama temperatūra virs +18°C visu gadu. Lielākā problēma ziemā ir centrālapkures radītais sausais gaiss, kas liek lapām kalst un sarullēties, tāpēc gaisa mitrinātājs ir gandrīz obligāta prasība. Augs jānovieto gaišā vietā, bet jāsargā no aukstiem caurvējiem pie logiem un karsta gaisa plūsmām no radiatoriem. Ja telpā ir pārāk tumšs, augs var ieiet miera periodā un pārtraukt augšanu – tādā gadījumā ievērojami samaziniet laistīšanu. Papildu apgaismojums ar augu lampām palīdzēs saglabāt dekorativitāti un novērst izstīdzēšanu tumšajos mēnešos.

Biežākā slimība ir sakņu puve, ko izraisa pārlaistīšana, pārāk blīvs substrāts vai aukstums – lapas sāk dzeltēt un vīst, neskatoties uz mitrumu. No kaitēkļiem visbīstamākās ir tīklērces, kas dievina sausu gaisu un ātri sabojā samtainās lapas, atstājot uz tām blāvus, dzeltenīgus punktiņus. Tāpat jāuzmanās no tripšiem un bruņutīm, kas slēpjas lapu apakšpusē un sūc sulu. Ja parādās dzelteni plankumi ar brūnu centru (bakteriālā iedega) vai miltrasa, nekavējoties jālieto atbilstoši fungicīdi vai baktericīdi un jāizolē augs.

• Kāpēc lapu malas ir brūnas un kraukšķīgas? Tas ir tipisks zema gaisa mitruma simptoms, kas bieži parādās ziemā. Arī neregulāra laistīšana (iekaltēšana) var radīt šādas sekas.
• Kāpēc lapas dzeltē? Visbiežāk tā ir zīme par sakņu problēmām (pārlaistīšana) vai pārāk daudz gaismas (saules apdegums), kas izbalina pigmentu.
• Kāpēc jaunas lapas ir deformētas? Iemesls var būt zems gaisa mitrums lapas attīstības laikā, mēslojuma trūkums vai kaitēkļu (tripšu) bojājumi pumpurā.