Antūrija ‘Clarinervium’ (Anthurium clarinervium)

Stādīšanai nekādā gadījumā nedrīkst izmantot parasto, smago telpaugu zemi vai melnzemi, jo tajā antūrijas saknes nosmaks un sapūs dažu nedēļu laikā. Ir jāsagatavo ļoti irdens, "kraukšķīgs" substrāts, kas sastāv no lieliem orhideju mizu gabaliem, perlīta, kokoglēm, sfagnu sūnām un rupjas kūdras (tā sauktais "Aroid mix"). Podam jābūt ar daudziem drenāžas caurumiem, un tam nevajadzētu būt pārāk lielam, jo antūrijai patīk, ja saknes ir nedaudz saspiestas. Stādot augu, esiet ļoti uzmanīgi, lai neapbērtu ar zemi augšanas centru (vainagu), jo tas izraisīs pamatnes pūšanu; sakņu kakliņam jābūt virs augsnes līmeņa. Drenāžas slānis poda apakšā ir obligāts.

Pārstādīšana šai sugai nav nepieciešama bieži, jo tā aug lēni un tai patīk justies stabili savā podā. Parasti to dara reizi 2-3 gados pavasarī, kad saknes ir pilnībā aizpildījušas podu vai substrāts ir sadalījies un kļuvis pārāk blīvs. Pārstādīšanas laikā jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, jo antūrijas saknes ir resnas, bet ļoti trauslas un viegli lūzt, kas paver ceļu infekcijām. Jaunajam podam jābūt tikai par 1-2 cm lielākam nekā iepriekšējam, jo pārāk lielā tilpumā augsne žūs pārāk ilgi. Pēc pārstādīšanas augu nevajag uzreiz mēslot, ļaujot tam vispirms iesakņoties.

Pareiza laistīšana ir vissvarīgākais un grūtākais aspekts šī auga kopšanā. Augsnei jāļauj izžūt gandrīz pilnībā starp laistīšanas reizēm (pārbaudiet ar pirkstu dziļumā), jo epifītu saknes necieš pastāvīgu mitrumu un ātri pūst. Laistiet bagātīgi, ļaujot ūdenim iztecēt cauri podam, bet nekad neatstājiet ūdeni paliktnī. Izmantojiet tikai mīkstu, istabas temperatūras ūdeni. Ja neesat pārliecināts, vai laistīt - labāk pagaidiet vēl dienu, jo Anthurium clarinervium labāk pacieš sausumu nekā pārlaistīšanu.

Tā kā Anthurium clarinervium aug lēnām un ir epifīts, tai nav nepieciešamas lielas mēslojuma devas, kas var apdedzināt saknes un lapu malas. Aktīvās augšanas periodā (pavasarī un vasarā) mēslojiet reizi mēnesī, izmantojot kvalitatīvu telpaugu vai orhideju mēslojumu, atšķaidītu līdz pusei vai ceturtdaļai no ieteicamās devas. Var izmantot arī lēni šķīstošās mēslojuma granulas (piemēram, "Osmocote"), kas nodrošina vienmērīgu barības vielu padevi. Ziemas mēnešos mēslošanu pārtrauciet pilnībā, jo augs atpūšas un nepatērē barības vielas. Pārmēslošana bieži izpaužas kā brūni, sausi plankumi uz lapu malām.

Šai antūrijai nav nepieciešama formējošā genēšana, jo tā aug no viena centra un neveido garus, koksnainus zarus. Galvenais uzdevums ir sanitārā apkope - regulāri jānogriež vecās, nodzeltējušās lapas pie pamatnes, lai augs izskatītos glīts. Tāpat ieteicams nogriezt ziedkātus (kas ir necili, zaļgani un nav dekoratīvi), tiklīdz tie parādās, jo ziedēšana atņem augam daudz enerģijas, ko tas varētu veltīt skaisto lapu audzēšanai. Griežot lapas vai ziedus, izmantojiet sterilus instrumentus, lai neienestu infekcijas. Sula var būt kairinoša, tāpēc uzmanieties.

Pavairošana mājas apstākļos visbiežāk notiek ar cera dalīšanu pārstādīšanas laikā vai stumbra spraudeņiem, ja augs ir vecs un izveidojis garu stumbru. Atdalot sānu dzinumus ("bērnus"), pārliecinieties, ka tiem ir savas saknītes un vismaz viena lapa. Var mēģināt pavairot ar sēklām, kas veidojas oranžās ogās pēc ziedēšanas, taču tas ir ļoti lēns un sarežģīts process, kas prasa sterilus apstākļus un augstu mitrumu. Sēklas jāsēj uzreiz pēc ievākšanas, jo tās ātri zaudē dīgtspēju.

Ziemošana notiek siltā istabā, jo šis ir tropu augs, kas necieš temperatūru zem +16°C. Galvenais izaicinājums ziemā ir centrālapkures radītais sausais gaiss, kas liek lapu malām kalst un sarullēties. Ziemā obligāti jānodrošina papildu gaisa mitrināšana (gaisa mitrinātājs, paplāte ar oļiem), bet jāizvairās no biežas lapu rasināšanas, ja telpā ir vēss, lai nerastos sēnīšu slimības. Sargājiet augu no aukstiem caurvējiem pie logiem un karsta gaisa plūsmām no radiatoriem. Ja trūkst dabiskās gaismas, augs priecāsies par augu lampu.

Visbīstamākā slimība ir sakņu puve, ko izraisa pārlaistīšana un pārāk blīvs substrāts - augs sāk dzeltēt, lapas vīst un viegli nāk ārā no augsnes. Ja pamanāt puvi, nekavējoties izņemiet augu, apgrieziet bojātās saknes un pārstādiet svaigā, ļoti irdenā substrātā. No kaitēkļiem bieži uzbrūk tīklērces (patīk sauss gaiss) un tripši, kas bojā skaistās lapas, atstājot sudrabainus plankumus. Regulāri pārbaudiet lapu apakšpuses un tīriet lapas ar mitru lupatiņu.

• Kāpēc lapu malas kļūst brūnas un kraukšķīgas? Pārāk zems gaisa mitrums telpā vai neregulāra laistīšana (iekaltēšana). Iespējams arī sāļu uzkrāšanās no krāna ūdens.
• Kāpēc lapas dzeltē? Pārlaistīšana (sakņu puve) vai pārāk daudz tiešas saules gaismas, kas izbalina lapas.
• Kāpēc jaunas lapas ir mazas vai deformētas? Trūkst mēslojuma, zems gaisa mitrums attīstības laikā vai kaitēkļu (tripšu) bojājumi.