Ešinants ‘Mona Lisa’ (Aeschynanthus ‘Fleurly Mona Lisa’)

Tā kā ešinants ir epifīts, sodināšana jāveic podos ar teicamu drenāžu, lai gaiss piekļūtu saknēm. Vislabāk izmantot iekarināmos podus vai grozus, kas ļauj zariem brīvi krist uz leju un izrādīt savu skaistumu. Augsnei jābūt vieglai, irdenai un caurlaidīgai - labi derēs maisījums no kūdras, perlīta, sfagnu sūnām un nedaudz kokogles gabaliņiem. Parastā dārza zeme vai smaga melnzeme šim augam nederēs, jo tā pārāk ilgi tur mitrumu un veicina sakņu puvi. Stādot augu, neierociet to pārāk dziļi un nepiespiediet zemi pārāk cieši, lai nesaspiestu trauslās saknītes.

Pārstādīšana ešinantiem nav nepieciešama bieži, jo tie labāk zied, ja saknēm ir nedaudz "pašauri". Jaunus augus var pārstādīt katru pavasari, bet pieaugušus - reizi 2-3 gados vai retāk, kad saknes pilnībā aizpildījušas podu. Pārstādīšanu veiciet uzmanīgi pavasarī, pirms sākusies aktīva ziedpumpuru veidošanās. Izvēlieties tikai nedaudz lielāku podu par iepriekšējo (apmēram 2-3 cm platāku diametrā). Pēc pārstādīšanas augu nedaudz aplaistiet un novietojiet ēnainākā vietā uz dažām dienām, lai tas atgūtos no stresa un sāktu iesakņoties.

Laistīšana prasa līdzsvaru - augsnei jābūt mēreni mitrai, bet nekad slapjai un mirkstošai. Pirms kārtējās laistīšanas pārbaudiet augsni ar pirkstu - virskārtai jābūt izžuvušai. Obligāti izmantojiet tikai mīkstu, istabas temperatūras vai pat nedaudz siltu ūdeni, jo auksts ūdens var izraisīt sakņu šoku un lapu plankumus. Tā kā ešinants ir tropu augs, tas dievina gaisa mitrumu, tāpēc regulāri rasiniet lapas (bet ne ziedus!) ar siltu ūdeni. Ziemā laistiet uzmanīgāk un retāk, lai novērstu puvi.

Lai veicinātu bagātīgu ziedēšanu, mēslošana ir būtiska aktīvās augšanas periodā no pavasara līdz vasaras beigām. Izmantojiet šķidro komplekso mēslojumu ziedošiem telpaugiem, kas satur daudz kālija un fosfora. Mēslojiet augu reizi 2 nedēļās, atšķaidot mēslojumu nedaudz vājākā koncentrācijā, nekā norādīts uz iepakojuma, lai neapdedzinātu jutīgās saknes. Izvairieties no mēslošanas ar augstu slāpekļa saturu, jo tas veicinās tikai lapu augšanu, bet ziedu būs maz. Ziemas miera periodā mēslošanu pārtrauciet pilnībā, jo augs atpūšas.

Regulāra genēšana ir atslēga uz kuplu un skaistu augu, jo ešinanti mēdz ar laiku izstīdzēt un kļūt "pliki" pie pamatnes. Vislabāk apgriešanu veikt tūlīt pēc ziedēšanas beigām, saīsinot pārāk garos dzinumus par aptuveni trešdaļu vai pat pusi. Tas veicinās jaunu sānu dzinumu augšanu no auga centra, uz kuriem nākamajā gadā veidosies ziedi. Tāpat regulāri izgrieziet nokaltušos vai vājos zarus un noziedējušos ziedus, lai uzturētu augu veselīgu un kārtīgu. Nogrieztos zaru galus varat izmantot spraudeņu pavairošanai.

Visvieglākā pavairošana ir ar stumbra galotnes spraudeņiem pavasarī vai vasaras sākumā. Nogrieziet apmēram 10-15 cm garus dzinumus ar 3-4 lapu pāriem un noņemiet apakšējās lapas. Spraudeņus var apsakņot ūdenī vai uzreiz stādīt mitrā kūdras un smilšu maisījumā (vai perlītā). Lai tie ātrāk apsakņotos, nodrošiniet siltumu (+22°C līdz +25°C) un paaugstinātu gaisa mitrumu, pārklājot podiņu ar caurspīdīgu maisiņu vai burku. Saknes parasti parādās 3-4 nedēļu laikā, un jaunos augus var stādīt kopā podā kuplumam.

Ziemošana ešinantam ir relatīva miera periods, kad nepieciešams nedaudz vēsāks gaiss ziedpumpuru ieriešanai. Ideālā temperatūra ziemā būtu ap +16°C līdz +18°C, taču tā nedrīkst nokrist zem +15°C, jo augs ir siltummīlis. Šajā laikā ir svarīgi nodrošināt maksimāli daudz gaismas, novietojot augu gaišākajā vietā uz palodzes. Laistīšanu ievērojami samaziniet, ļaujot augsnei izžūt vairāk nekā vasarā, bet neiekaltējiet to pilnībā. Sargājiet augu no aukstiem caurvējiem un karstā gaisa plūsmām no radiatoriem, kas var izraisīt lapu biršanu.

Visbiežākā problēma nav slimība, bet gan nepareiza kopšana, kas izraisa sakņu puvi (pārlaistīšana) vai lapu krišanu (aukstums). No kaitēkļiem ešinantu var apdraudēt laputis, kas parasti pulcējas uz jaunajiem dzinumiem un ziedpumpuriem, sūcot auga sulu. Sausā gaisā var parādīties tīklērces vai tripši, kas bojā lapas, padarot tās blāvas un raibas. Ja pamanāt kaitēkļus, noskalojiet augu dušā un apstrādājiet ar zaļajām ziepēm vai piemērotu insekticīdu. Pārlieku liels mitrums uz lapām vēsā laikā var izraisīt pelēko puvi.

• Kāpēc ešinants nezied? Visbiežākais iemesls ir gaismas trūkums. Lai veidotos ziedpumpuri, augam vajag daudz spilgtas, izkliedētas gaismas, īpaši ziemas beigās un pavasarī.
• Kāpēc birst lapas? Iemesls var būt pēkšņa temperatūras maiņa, auksts caurvējš vai laistīšana ar aukstu ūdeni. Ešinants necieš "aukstas kājas" un stresu.
• Kāpēc pumpuri nobirst neatvērušies? Tas liecina par sausu gaisu vai nepietiekamu laistīšanu ziedēšanas laikā. Uzturiet augsnes mitrumu vienmērīgu.