Liellapu gumijkoks (Ficus elastica) ir viens no pateicīgākajiem telpaugiem, taču, kad runa ir par tā pavairošanu, daudzi entuziasti saskaras ar neveiksmi. Esmu redzējis neskaitāmus gadījumus, kad spraudenis vienkārši sapūst ūdenī vai sakalst augsnē, nekad neizdzenot saknes. Noslēpums nav maģijā, bet gan pareizā “brūces” apstrādē un pacietībā, jo fikusi ir lēnāki domātāji nekā, piemēram, līdakastes.
Atšķirībā no daudziem citiem augiem, gumijkokam ir specifiska aizsargsistēma – bieza, balta piensula (latekss), kas saskarē ar gaisu sacietē un veido “korķi”. Ja jūs nezināt, kā apieties ar šo sulu, tā bloķēs ūdens uzņemšanu un neļaus veidoties jaunajām saknēm. Šajā ceļvedī, balstoties uz profesionālu dārznieku praksi un Karaliskās dārzkopības biedrības (RHS) ieteikumiem, apskatīsim, kā šo procesu padarīt nekļūdīgu.
1. Sagatavošanās – griezums un sulas apturēšana
Pirms ķeraties pie šķērēm, ir kritiski svarīgi sagatavot darba vietu, jo gumijkoka sula ir lipīga un kairinoša. Tā var atstāt nenomazgājamus traipus uz grīdas vai apģērba, kā arī izraisīt alerģisku reakciju uz ādas, tāpēc obligāti velciet cimdus. Griezums jāveic ar ļoti asu, sterilu nazi vai dārznieka šķērēm aptuveni 10-15 cm garumā no zara gala. Ir svarīgi, lai griezuma vietā būtu vismaz 2-3 lapas un vismaz viens “mezgls” (vieta, no kuras aug lapa), jo tieši no šī mezgla vēlāk attīstīsies saknes.
Tiklīdz veicat griezumu, no tā sāks tecēt balta piensula, un šis ir brīdis, kurā tiek pieļauta vislielākā kļūda. Ja ļausiet sulai sacietēt uz griezuma vietas, tā izveidos ūdensnecaurlaidīgu kārtu, un spraudenis nespēs dzert ūdeni. Ziemeļkarolīnas Štata universitātes eksperti iesaka turēt griezuma vietu zem remdena tekoša ūdens tik ilgi, kamēr sula pārstāj tecēt (parasti tās ir 2-3 minūtes). Tikai tad, kad “brūce” ir tīra no lateksa, spraudeni drīkst likt ūdenī vai zemē.
2. Pirmā metode – apsakņošana ūdenī (iesācējiem)
Šī ir vispopulārākā metode, jo tā ļauj vizuāli sekot līdzi procesam un redzēt, kas notiek ar augu. Ievietojiet sagatavoto spraudeni (ar nomazgātu galu) tīrā stikla traukā ar istabas temperatūras ūdeni, pārliecinoties, ka apakšējais mezgls ir pilnībā zem ūdens. Ir ļoti svarīgi, lai ūdenī neatrastos neviena lapa, jo tās sāks pūt un piesārņos ūdeni ar baktērijām, kas nogalinās spraudeni. Trauku novietojiet gaišā, siltā vietā, bet ne tiešos saules staros, kas varētu pārkarsēt ūdeni un “izvārīt” kātu.
Ūdens metode prasa regulāru apkopi: ūdens ir jāmaina vismaz reizi nedēļā (vai biežāk, ja tas kļūst duļķains), lai nodrošinātu skābekļa piekļuvi. Pirmās pazīmes par panākumiem parasti ir balti punktiņi uz kāta (kalluss), no kuriem vēlāk izšķiļas saknes, taču tas prasa laiku. Atkarībā no gadalaika un temperatūras, sakņu parādīšanās var ilgt no 4 līdz pat 8 nedēļām, tāpēc nekrītiet panikā, ja pirmajā mēnesī nekas nenotiek. Stādīt zemē to varēsiet tad, kad saknes sasniegs vismaz 3–5 cm garumu un būs sazarojušās.
3. Otrā metode – stādīšana uzreiz augsnē (profesionāļiem)
Daudzi pieredzējuši dārznieki uzskata, ka spraudeņi, kas apsakņoti uzreiz augsnē, veido spēcīgāku un noturīgāku sakņu sistēmu. Lai to izdarītu, sagatavoto spraudeni iemērciet sakņu stimulēšanas pulverī (hormonā), kas ievērojami paātrina procesu un pasargā no pūšanas. Pēc tam ievietojiet to nelielā podiņā ar mitru, ļoti vieglu substrātu (piemēram, kūdras un perlīta maisījumu attiecībā 1:1). Parasta dārza zeme šeit nederēs, jo tā ir pārāk smaga un tajā nav pietiekami daudz gaisa, lai jaunās saknes varētu elpot.
Galvenais izaicinājums ar augsnes metodi ir mitruma saglabāšana, jo spraudenim vēl nav sakņu, ar kurām uzņemt ūdeni. Lai augs neizžūtu, jums jārada “siltumnīcas efekts”: apsedziet podiņu ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai nogrieztu plastmasas pudeli. Floridas Universitātes (UF/IFAS) pētījumi par Ficus ģints pavairošanu uzsver, ka augsts gaisa mitrums (virs 80%) ir kritisks faktors veiksmīgai apsakņošanai augsnē. Neaizmirstiet šo “siltumnīcu” katru dienu uz brīdi pavēdināt, lai novērstu pelējuma veidošanos.
4. Lapu “rulēšanas” triks
Ja pavairojat liellapu gumijkoku, jūs pamanīsiet, ka lielās lapas ļoti ātri iztvaiko mitrumu, liekot spraudenim novīst. Lai to novērstu, dārznieki izmanto senu triku: atlikušās lapas uzmanīgi saritina caurulītē un viegli apsien ar gumiju vai auklu. Tas samazina lapas virsmas laukumu, kas ir pakļauts gaisam, tādējādi ievērojami samazinot ūdens iztvaikošanu caur atvārsnītēm.
Šī metode palīdz augam taupīt enerģiju un mitruma rezerves laikā, kamēr tam vēl nav sakņu sistēmas. Turklāt saritinātās lapas aizņem mazāk vietas, kas ir ērti, ja uz palodzes mēģinat saspiest vairākus podiņus vai burkas. Kad spraudenis būs veiksmīgi apsakņojies un sāks uzņemt ūdeni no augsnes (ko pamanīsiet pēc jauna pumpura parādīšanās), lapas var atbrīvot, un tās atgūs savu dabisko formu.
Biežākās kļūdas, kāpēc neizdodas
- aukstums: gumijkoks ir tropu augs, un sakņu veidošanās apstājas, ja temperatūra nokrīt zem 20-22°C (auksta palodze ir spraudeņa nāve).
- tumsa: lai gan pieaudzis gumijkoks pacieš ēnu, spraudenim vajag daudz izkliedētas gaismas fotosintēzei un enerģijai.
- vecs koksnains zars: vislabāk sakņojas pus-koksnaini zari (zaļgani brūni); pārāk veci, cieti zari sakņojas ļoti grūti vai nemaz.
