Milzu tūja ‘Can-Can’ (Thuja plicata ‘Can-Can’)

Sodināšana jāsāk ar atbilstošas vietas izvēli, vēlams saulē vai pusēnā, kur augsne ir auglīga un pietiekami mitra. Izraktajai bedrei jābūt divreiz lielākai par sakņu kamolu, un tās apakšā ieteicams iestrādāt kompostu vai speciālu skujkoku substrātu. Stādot stādu, raugieties, lai sakņu kakliņš (vieta, kur stumbrs pāriet saknēs) būtu vienā līmenī ar augsnes virskārtu, nevis aprakts dziļāk. Pēc iestādīšanas augsni viegli piemīdiet un bagātīgi aplaistiet, kā arī ieteicams mulčēt sakņu zonu ar mizu mulču mitruma saglabāšanai.

Pārstādīšana šai šķirnei ir iespējama, taču vislabāk to darīt pavasarī (aprīlī) vai agrā rudenī (septembrī), lai augs paspētu iesakņoties pirms ziemas vai vasaras karstuma. Tā kā 'Can-Can' aug lēni un veido kompaktu sakņu sistēmu, jaunu augu pārvietošana nav sarežģīta. Pārstādot obligāti jāsaglabā pēc iespējas lielāks zemes kamols ap saknēm, lai tās netraumētu un neiekaltētu. Pēc procedūras augs rūpīgi jālaista vismaz mēnesi.

Laistīšana ir būtiska, īpaši jaunajiem stādiem un karstās, sausās vasarās, jo milzu tūjas mīl mitrumu vairāk nekā rietumu tūjas. Augsnei jābūt vienmērīgi mitrai, bet ne stāvošā ūdenī. Sausuma periodos laistiet pamatīgi reizi nedēļā, samitrinot augsni dziļumā. Arī rudenī pirms sasalšanas ir svarīgi veikt kārtīgu mitrināšanu, lai augs uzņemtu ūdens rezerves ziemai.

Lai tūja saglabātu košo krāsu un blīvumu, mēslošana jāveic pavasarī, sākot no aprīļa, izmantojot speciālos skujkoku mēslojumus. Tie satur magniju, kas novērš skuju brūnēšanu, un citas nepieciešamās vielas. Jauno dzinumu augšanas laikā var dot otru devu vasaras sākumā, bet nekad nemēslojiet ar slāpekli pēc jūlija beigām. Vēlā rudenī var izmantot rudens mēslojumu (ar kāliju un fosforu), lai stiprinātu auga ziemcietību.

Šai šķirnei nav nepieciešama regulāra, formējoša genēšana, jo tā dabiski aug skaistā konusa formā. Tomēr, ja vēlaties veidot ļoti blīvu formu vai dzīvžogu, zaru galus var viegli apgriezt pavasarī vai vasaras sākumā. Tāpat pavasarī obligāti jāiztīra vainaga iekšpuse no vecajām, nobrūnējušajām skujām, kas tur uzkrājas un traucē gaisa cirkulācijai. Sanitārā griešana ietver arī nolūzušo vai bojāto zaru izgriešanu.

Pavairošana visbiežāk notiek ar spraudeņiem, ko griež vasaras vidū (jūlijā) vai agri pavasarī. Spraudeņus ņem ar "pēdiņu" (nelielu vecās koksnes gabaliņu) un sprauž mitrā kūdras-smilšu maisījumā, nodrošinot augstu gaisa mitrumu (zem plēves vai burkas). Sakņošanās process ir lēns un var ilgt vairākus mēnešus. Mājas apstākļos sēklu pavairošana netiek praktizēta, jo sējeņi nesaglabā šķirnes īpašības.

Latvijas klimatā ziemošana ir ļoti laba, un 'Can-Can' ir pilnībā ziemcietīga (līdz -29°C). Tā nav jāsedz, taču jauniem stādiem pirmajā ziemā ieteicams mulčēt saknes, lai pasargātu tās no kailsala. Ziemas beigās un agrā pavasarī (februārī, martā), kad spīd spoža saule, bet zeme vēl ir sasalusi, tūjas dienvidu pusē var apdegt, tāpēc ieteicams tās piesegt ar agrotīklu vai egļu zariem. Svarīgi rudenī augu labi aplaistīt, lai tas ziemā neizžūtu.

Izturīga pret slimībām, taču nelabvēlīgos apstākļos var parādīties sēnīšu slimības, piemēram, tūju zaru iedega (zari brūnē un kalst). No kaitēkļiem dažkārt var uzbrukt tūju bruņutis vai tīklērces, īpaši, ja gaiss ir karsts un sauss. Profilaksei svarīga ir pareiza stādīšanas vieta un vainaga tīrīšana.

• Kāpēc tūja ziemā kļuva brūna? Milzu tūjām bronzas vai brūngans tonis ziemā ir dabiska aizsargreakcija pret aukstumu. Pavasarī, sākoties veģetācijai, tā atkal kļūs zaļa.
• Kāpēc kalst zari iekšpusē? Tas ir dabisks process - augs nomet vecākās skujas, kam netiek klāt gaisma. Tās vienkārši jāizpurina vai jāiztīra ar rokām.